Skrīveru novada dome apstiprināja pašvaldības 2010. gada budžetu. Kopā ar mērķdotācijām ieņēmumi plānoti 2,186 miljonu latu apmērā. Visvairāk naudas paredzēts tērēt izglītībai un sociālajai sfērai. Šīgada budžets ir aptuveni par 100 tūkstošiem latu mazāks nekā pērn.
Nodrošinās nepieciešamākās funkcijas
Skrīveru novada domes izpilddirektors Aigars Orups stāsta, ka, veidojot šīgada budžetu, darīts viss iespējamais, lai nodrošinātu pašu nepieciešamāko pašvaldības funkciju izpildi, būtu siltums, gaisma, lai bērni varētu apmeklēt skolas un bērnudārzus, darbotos citas pašvaldības iestādes.
Lielākā daļa pašvaldības ieņēmumu ir no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Taču līdz ar nodokļa prognozi saņemts norādījums, ka budžetu drīkst plānot tikai 92 procentu apmērā no šīs summas. Skrīveros ieņēmumi no šī nodokļa būtu 1,087 miljoni latu. Pārējais — mērķdotācijas, kas šogad plānotas 383,5 tūkstošu latu apmērā, un citi pašvaldības ieņēmumi.
Skrīveros budžets plānots “pa nullēm”, tērēšanai paredzot visu ieņemto summu — 2,186 miljonus latu. Noteikts, ka Skrīveru novada domes finanšu un grāmatvedības nodaļai saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem vispirms jānodrošina kredītu un kredītu procentu atmaksa.
Gandrīz puse skolām un bērnudārziem
Gandrīz pusi no budžeta — 43 procentus jeb 939 tūkstošus latu — tērēs izglītības iestādēm, no kurām lielāko daļu — 656,4 tūkstošus — saņems A. Upīša Skrīveru vidusskola. Mūzikas un mākslas skolas finansējumam paredz 66,6 tūkstošus latu. Pārējo naudu tērēs bērnudārziem “Sprīdītis” un “Saulēni”.
Sociālajai sfērai 2010. gadā atvēlēti 25 procenti jeb ceturtā daļa pašvaldības ieņēmumu — 546,5 tūkstoši latu. Sociālajam dienestam piešķirs 194,1 tūkstoti, bet bāriņtiesai — aptuveni 14 tūkstošu latu.
Sociālajam centram jāizdzīvo pašam
No sociālajām vajadzībām atvēlētās summas lauvastiesa — 330 tūkstošu latu — būs Skrīveru sociālās aprūpes centra budžets. Taču tas nenozīmē, ka pašvaldība šo summu sociālās aprūpes centram piešķirs. Tie ir plānotie paša sociālās aprūpes centra ieņēmumi. Reāli centra uzturēšanai pašvaldība nepiešķirs ne santīma, toties maksās kredītu par centra ēku renovāciju un būvniecību. 2009. gada beigās personāls jau samazināts par desmit cilvēkiem. No 328 līdz 298 latiem mēnesī samazināta maksa par viena cilvēka dzīvošanu centrā. Sociālā centra izdzīvošana atkarīga no tā, vai tajā būs iemītnieki. Ja viņu skaits nesamazināsies, centra nākotnē vadība raugās optimistiski.
Kultūras dzīve neapsīks
Kultūrai un sportam varēs tērēt 7 procentus no budžeta jeb aptuveni 153 tūkstošus latu. 112 tūkstošu latu no šīs summas būs kultūras centra budžets. Salīdzinot ar 2009. gadu, tas palielināts par 30 tūkstošiem latu. Taču arī funkciju, kuras veiks kultūras centrs, ir vairāk. Turpmāk tajā darbosies speciālists, kurš organizēs tūrisma aktivitātes. Tāpat kultūras centram būs jārīko skrīveriešiem ierastie sporta pasākumi. No kultūras centra budžeta, tāpat kā līdz šim, maksās par ēkas uzturēšanu, algas kultūras centra darbiniekiem un pašdarbības kolektīvu vadītājiem, segs pasākumu rīkošanas izmaksas. Nauda paredzēta arī transporta izdevumiem, lai pašdarbības kolektīvi varētu braukt uz skatēm, koncertiem, turklāt šis ir Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gads. Nevienu no ierastajiem kultūras pasākumiem naudas trūkuma dēļ šogad neatcels. Būs gan futbola, gan Daugavas svētki, kā arī citi kultūras pasākumi.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, par aptuveni četriem tūkstošiem latu sarucis bibliotēkām atvēlētais finansējums. Šogad bibliotēkām piešķirti 32 tūkstoši latu.
Apzaļumošanai un novada labiekārtošanai
Visai ievērojamu summu — aptuveni 174 tūkstošus latu — paredzēts tērēt pašvaldības teritorijas apsaimniekošanai, labiekārtošanai un apzaļumošanai. Šo naudu tērēs kapu apsaimniekošanai, zālienu pļaušanai, koku izzāģēšanai, pašvaldības dzīvokļu uzturēšanai, soliņu ierīkošanai un remontam, citām saimnieciskajām vajadzībām.
Tomēr saimnieciskos līgumus, kas rada apgrūtinājumu arī 2011. gada budžetam, atļauts slēgt vienīgi ar novada domes atļauju. Aizliegts slēgt pakalpojumu saņemšanas līgumus, kuru saistību termiņš ir ilgāks par 2011. gada 1. martu.
Lielas kredītsaistības
Novada pārvaldes aparāta uzturēšanai izlietos 4,32 procentus no budžeta jeb aptuveni 94 tūkstošus latu, bet centralizētajai grāmatvedībai — 82 tūkstošus latu.
Pašvaldības kredītsaistību atmaksai šogad tērēs 8,73 procentus no budžeta jeb aptuveni 190 tūkstošu latu. Šajā summā ietilpst gan procentu, gan pamatsummas maksājumi kredītiestādēm. Lielākās Skrīveru novada domes kredītsaistības radās, sākot ūdenssaimniecības attīstības projektu, arī Skrīveru vidusskolas renovācijas un siltināšanas projekta dēļ un saistības, ko pašvaldība saņēma “mantojumā” no Aizkraukles rajona padomes — parādu par Skrīveru sociālās aprūpes centra atjaunošanu.
