Vakar nobažījusies zvanīja kāda skrīveriete — viņa uzzinājusi, ka no pirmdienas uz darbu Ogrē ar autobusu no rīta vairs nevarēs aizbraukt, jo visi ierasti agrie reisi maršrutā Aizkraukle — Rīga atcelti. Tas darīts, lai satiksme nedublētos tur, kur kursē gan vilcieni, gan autobusi. Taču sieviete dzīvo Zemkopības institūta tuvumā un nesaprot, kā lai nokļūst dzelzceļa stacijā.
“Vai tiešām man 21. gadsimtā līdz Skrīveriem būs jāiet kājām kā senos laikos? Ar darbu jau tā ir grūti, nu būs jāzaudē tas pats, kas vēl ir,” sarūgtināta secināja kundze. Tāda pati situācija būs arī, piemēram, jumpraviešiem, kuri dzīvo Dzelmēs. Arī tur līdz dzelzceļa stacijai nokļūt būs problēma. No pirmdienas, 15. februāra, ievērojamas pārmaiņas būs arī vilcienu satiksmē. Slēgs satiksmi maršrutā Rīga — Reņģe — Rīga un Rīga — Ventspils — Rīga, uz Liepāju no Rīgas varēs aizbraukt tikai brīvdienās, atcelti vai saīsināti vilcienu reisi virzienā uz Lielvārdi, Saulkrastiem,Valmieru, Dubultiem. Uz Gulbeni caur Pļaviņām šobrīd var aizbraukt katru dienu, bet turpmāk šo iespēju saglabās tikai brīvdienās. Šajos maršrutos gan sola nodrošināt autobusu satiksmi, bet tas nozīmē dārgākas biļetes un ilgāku ceļā pavadīto laiku. Kāds autobusa vadītājs jokojis, kāpēc vilciens uz Liepāju neesot vajadzīgs — turp taču varot aizlidot ar lidmašīnu! Taču kāda pasažiere joku nav sapratusi un jautājusi — kā tad no lidmašīnas lai izkāpj skrundenieki, ar izpletni lec vai? Visas šīs izmaiņas ir nevis iedzīvotāju ērtībām, bet tieši otrādi — vēl grūtākai ikdienas dzīvei. Daļa iedzīvotāju no laukiem šobrīd vēl brauc uz darbu pilsētās, studenti pie vecākiem nedēļas nogalēs, bet turpmāk strādātāji noteikti “nogruntēsies” Rīgā, bet ciemoties ģimenēs jaunieši varēs arvien retāk. Pasažieru pārvadātāji vienmēr sūdzas par samazinātajām valsts dotācijām. Sabiedriskais transports, lūk, šogad saņemšot par 20 miljoniem latu mazāk, bet “Latvijas dzelzceļš” — par pieciem miljoniem mazāk. Tomēr līdzšinējo gadu rezultāti liecina, ka vienmēr strādāts ar peļņu. Autotransporta direkcija uzskata, ka šajā situācijā būšot arī ieguvēji — pasažieru autopārvadātāji, jo varēšot atklāt jaunus maršrutus. Par izdevumiem viņiem neesot ko raizēties, jo valsts tos kompensējot. Nu neticu gan, ka pa lauku sliktajiem ceļiem autopārvadātāji gribēs atklāt jaunus maršrutus. Dzīve jau pierādījusi: ja kādu ierastu satiksmes līniju slēdz, labāk jau nu nekļūst. Lielie uzņēmumi “Latvijas dzelzceļš” un “Pasažieru vilciens” zaudējumus mazinās un ietaupīs uz pasažieru rēķina, kaut gan tieši viņu vajadzību nodrošinājumam vajadzētu būt primārajam.
