Aizvadītā nedēļa pagājusi, kā ierasts, darbā. Kaut arī pēdējā laikā cilvēku ienākumi ir sarukuši, un ne visi vairs var atļauties iegūt autovadītāja apliecību, tomēr strādājam.
Aktuālākais jaunums, kas pagājušā nedēļā izskanēja masu saziņas līdzekļos, ka mainīsies autovadītāju braukšanas eksāmena vērtēšanas kritērijus. Šādas izmaiņas skar ne tikai autoskolu instruktorus, bet visus, kuri vēlēsies nokārtot braukšanas eksāmenu. Paredzēts mainīt transportlīdzekļa vadīšanas eksāmenā pieļauto kļūdu vērtēšanu, ieviešot kompetences vērtēšanas principus. Pašlaik par eksāmenā pieļautām kļūdām piešķir noteiktu punktu skaitu, bet p
pēc 1. aprīļa plāno vērtēt topošā vadītāja prasmes kopumā. Tas nozīmē, ka transportlīdzekļa vadīšanas eksāmenā katru pieļauto kļūdu vērtēs pēc būtības, nevis formāli piešķirs noteiktos punktus.
Tāpat kā līdz šim, autovadīšanas eksāmenā pieļautās kļūdas novērtēs pēc bīstamības pakāpes. Par nenozīmīgām kļūdām uzskata tādas, kas parasti neietekmē satiksmes drošību. Vidēji smagas kļūdas dažos gadījumos var apdraudēt satiksmes drošību, bet to dēļ attiecīgajā situācijā tieši draudi netiek radīti. Bīstamās kļūdas gandrīz vienmēr rada draudus satiksmes drošībai. Jaunie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka eksāmens būs nokārtots, ja kursants tā laikā nepieļaus vienu būtisku kļūdu, vairāk kā divas vidēji smagas kļūdas vienā un tajā pašā vērtējuma kritērijā vai vairāk kā trīs Domāju, ka šīs izmaiņas vairāk skars pašus CSDD darbiniekus, kuri pieņems eksāmenus, viņiem būs grūtāk izvērtēt pieļautās kļūdas. Pārbaudījuma būtība jau nemainīsies. Eksāmena kārtotājs varēs arī apstrīdēt eksāmena rezultātus. Kaut gan esmu dzirdējis, ka tas jau ir darīts līdz šim un ir bijuši gadījumi, kad kursants ieguvis autovadītāja apliecību bez atkārtotas braukšanas eksāmenā.
Ne jau eksāmens raksturo topošā autovadītāja patieso uzvedību uz ceļa. Eksāmenu var nokārtot gandrīz bez kļūdām, bet tas nenozīmē, ka pēc tam uz ceļa ir labs braucējs. Ir jāapzinās savas iespējas un konkrēta situācija. Šogad ir uzsnigusi bieza sniega sega. Daudzi sūdzas, ka ceļi ir neizbraucami, bet es tam negribētu piekrist. Ceļi ir atbilstoši laika apstākļiem, un pa tiem var braukt bez īpašām problēmām. Pašam autovadītājam ir jāizvērtē, cik droši viņš jūtas uz apsnigušām ielām. Pats pagājušajā nedēļā esmu braucis gan pa meža ceļiem, gan izbraukājis Rīgu, un nekādu problēmu nav bijis. Kādreiz ceļus vispār netīrija, un vai tad mēs “mētājāmies” pa grāvjiem? Nē taču. Bīstamas situācijas uz ceļiem rada ne jau sniegs, bet pārgalvīgi autovadītāji. Es uzskatu, ka ceļu situācija ir sliktāka vasarā, kad ceļus nevis remontē, bet lāpa bedrītes, līdz ar to radot nelīdzenu brauktuves segumu. Tās “pankūkas” rada ne tikai bīstamas situācijas, bet lauž mašīnas.
Šajā saistībā neatbalstu valdības politiku, tikai paaugstinot nodokļus. Visi nodokļi, kas attiecināmi uz automašīnām, ir palielināti. Bet vai šo naudu novirzīs ceļu kopšanai? Noteikti nē.
Mani, autoskolas īpašnieku, vistiešāk skars nodoklis, ko piemēros dienesta automašīnām. Esmu gan teorijas pasniedzējs, gan braukšanas instruktors. Automašīna, ar kuru mācu braukt kursantus, reģistrēta kā uzņēmuma automašīna. Tagad man par to būs jāmaksā nodoklis. Kāpēc man par savu auto jāmaksā nodoklis? Saprotu, ja šādu nodokli maksātu valsts ierēdņi, kas valsts automašīnas izmanto kā taksometrus. Viņiem automašīnas uzturēšanā nekas nav jāiegulda. Man, individuālajam komersantam, tas ir kārtējais valdības “sprungulis riteņos”. Visi runā par bezdarbu un smago ekonomisko situāciju valstī, bet, “pateicoties” šādai politikai, mazie uzņēmumi attīstīties nevar.
Iedzīvotāju ieņēmumi ir samazinājušies, līdz ar to mazāk apmeklē arī autoskolas. Jau ietekmē mūsu darbu, tagad vēl paaugstināts gan ceļa nodoklis, gan izdomāts dienesta auto nodoklis. Iznāk tā: ja es gribu strādāt, man par to vēl ir jāpiemaksā. Samaksājot visus nodokļus, drīz paliks tikai darba prieks.
Tagad visstabilākajā situācijā ir pensionāri, kuriem katru mēnesi ir noteikti ienākumi. Lai arī tie nav lieli, bet toties nemainīgi, tu zini, kad un cik saņemsi. Daudzos uzņēmumos kavē algu izmaksu. Ko darīt cilvēkiem, kam ir kredīti un līzingi? Bezizeja, jo banka paskaidrojumu, ka alga aizkavēta neņems vērā.
Darba specifika ir tāda, ka bieži ir jāstrādā vakaros, līdz ar to mazāk laika sekot līdzi Latvijā un pasaulē notiekušajam. Tomēr cenšos interesēties par sporta aktualitātēm. Pats gandrīz līdz piecdesmit gadu vecumam diezgan aktīvi sportoju, tagad iznāk mazāk, bet sports ir viena no manām kaislībām. Tagad sekoju līdzi, kā mūsu sportisti gatavojas ziemas olimpiādei Vankūverā. Lielākas cerības jau laikam ir skeletonistam Martinam Dukuram, arī kamaniņbraucējiem un iespējams arī bobslejisti var sasniegt diezgan labus rezultātus. Hokejistiem ir maz cerību, bet, protams, ir patīkami, ka mūsu izlase dodas uz lielāko sporta pasākumu pasaulē. Iepriecina arī tas, ka “Rīgas Dinamo” pēdēja laikā rāda labu sniegumu. Ir prieks skatīties, arī tad, ja zaudē. Spēles ir saistošas un interesantas. Tās dod pozitīvu enerģiju atšķirībā no vīriešu basketbola, kas pēdējā laikā sevi pilnībā diskreditējis. Katrā ziņā lai visiem mūsu sportistiem veicās Vankuverā.
Arī brīvdienas cenšos veltīt sev un ģimenei. Pagājušās nedēļas nogalē izdevās apmeklēt teātra izrādi, cik iespējams, atpūšamies. Nevar visu laiku dzīvot negatīvo ziņu “ēnā”. Jātver arī pozitīvais, tas palīdz šajā grūtajā laikā izdzīvot un nekrist izmisumā.
