Rūpes par dzīvniekiem ir viens no mednieku pienākumiem. Piebarojot meža dzīvniekus, mednieki gan palīdz viņiem izdzīvot, gan neļauj aiziet no sava medību nogabala, lai nākamajā sezonā būtu vairāk medījamā.
Visu, ko var sadabūt
“Vedam uz mežu sienu, graudu “atputas”, viens liepājnieks no mūsu kolektīva pagādāja veselu kravu dažādu labību atlikumus, kad bija iztīrīta kāda noliktava,” stāsta mednieks Jānis Graudužis. Viņš atzīst, ka tagad mednieku kolektīvi vairs nenodarbojas ar slotiņu siešanu, kā tas bijis vēl 70. gados, kad viņš sācis mednieka gaitas.
Pieredzējušais mednieks atzīst, ka, regulāri piebarojot meža dzīvniekus, mednieki rūpējas, lai viņi neaizklīst tālos barības meklējumos. Pēc J. Grauduža vērojumiem, Kurzemes dienviddaļā meža dzīvniekiem vēl pārāk grūti neklājas. Nevienu sala dēļ bojā gājušu dzīvnieku neesot uzgājis.
Katram savs “galds”
Valsts Meža dienesta Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš brīdina, ka svarīgi ir katrai dzīvnieku sugai nodalīt savu barības “galdu”.
“Stirnas noteikti nevar izbarot ar sienu vien. Viņām labākās būtu lapu slotiņas,” viņš atgādina. Meža cūkām noder visi pārtikas atkritumi, bet no bietēm — gan lopbarības, gan cukurbietēm — būtu jāpasargā stirnas, kurām esot tieksme uzturēties pie mežā izgāztas biežu kaudzes, kamēr viss apēsts. Taču tādā gadījumā stirnas var iedzīvoties gremošanas traucējumos, kas aukstajā laikā var izrādīties liktenīgi. Stirnām visderīgākie lopbarības graudi ir auzas.
“Būtu labi, ja mednieki augustā būtu apgredzenojuši kādu apsi, lai nokalst ar visām lapām, bet var izlīdzēties, nozāģējot to tāpat,” skaidro J. Ozoliņš.
Dabas procesi
Pagaidām vēl meža dzīvnieki jūtas samērā labi. “Dienas kļūst garākas un siltākas. Saulītē var sasildīties, un tad jau auksto nakti vieglāk pārlaist,” norāda J. Ozoliņš. Speciālists spriež, ka grūtākais laiks tieši stirnām var izrādīties marta pirmā puse, kad sāks sablīvēties kupenas un naktī tām uzsals sērsna.
“Lai gan sirdsapziņa liek palīdzēt nelaimē nonākušam, tomēr gribu atgādināt, ka dabai jāatstāj sava tiesa un nedrīkst vākt mājās novārgušus meža dzīvniekus. Vienīgi, ja viņi ieklīduši pilsētā un paši nerod iespēju tikt projām, var tiem palīdzēt nonākt mežā,” saka
J. Ozoliņš. Viņš ieteic stingri pieskatīt suņus, lai viņi nedotos trenkāt stirnu bariņus, kas iznāk no meža ganīties un pasildīties saulē.
