“Pļaviņās bez siltuma”
(30.01.2010.)
Pēteris
“Pļaviņās ir tikai divi cilvēki, kam var uzticēt deputāta pienākumus un kas tiešām strādās. Modris Vītols un Mihails Hohlovs, pārējos var mēzt ārā ar netīru slotu. Darba zirga pienākumus — Bardovska k-gam, un viss būs kārtībā, gan abas katlumājas darbosies, gan pārējie darbi veiksies.”
Jāā!
“Žēl, Bandera k-gs tik labi kārtējo reizi iesāka, bet nāk tādi nemākuļi un visu salaiž grīstē. Diez vai Gunta maz zina, kādi darbi bija iesākti un bija jāturpina. Gostiņos kā nav, tā nav ūdensvada.”
jaunais pļaviņietis
“Tajā Pļaviņu šķeldas būšanā ir maksimālais iespējamais bardaks. Tur ir smiltis par supercenu, ko dome saņem, jo nenorēķinājās ar piegādātāju par pērno gadu, un, lai tiktu cauri bez sodanaudām, spiesta pirkt drazu. Un interesanti, cik kubu ir faktiski “fūrē” un cik — pavadzīmēs! Dīvainas lietas…”
PĻAVIŅIETE
“Beidziet taču “aplikt”! Tā nemaz nav, cilvēki cenšas, bet visādi jau iet. Nekļūdās jau tikai tas, kas guļ! Domē arī nekad neveiksies un neies Pļaviņās gludi, ja mēs paši, pļaviņieši, neticēsim un turēsim dusmas. Domāsim gaišas domas kā šīgada sniedziņš!”
“Reorganizē pagastu pārvaldes”
(02.02.2010.)
Jāā
“Vai te neradīsies interešu konflikts? Kāda jēga bija apvienoties? Kāpēc tik milzīgas algas, ja nav pienākumu? Par atbildību jau nemaksā, maksā par padarīto, bet te jau nav ko darīt.”
INGA
“Ļoti pareizs lēmums, ar tik maz iedzīvotājiem pagastu pārvaldes vajag apvienot.”
“Mācīs pareizi lamāties?”
(30.01.2010.)
krievs
“Man šķiet, ka tieši latviešu jaunieši lieto šos lamu vārdus ļoti pastiprināti ! To, ka tā runā, nenosaka cilvēka tautība, bet intelekts, kultūras līmenis, audzināšana! Bet tieši tā visa daudziem nav! Un pilnīgi nepiekrītu, ka tā runā visi krievi!”
es
“Nu, ko te vāraties, kas te īpašs, jo tā runā katrs bērniņš no pirmās līdz beidzamajai klasei, ja nav dzirdēts, mazgājiet ausis…”
Autoram
“Nu tikai nevajag pārspīlēt. Nekādu vētru jau tas nav sacēlis, kur nu vēl ūdens glāzē. Vai tas vispār kādu interesē? Palasiet citas mācību grāmatas, tur tik daudz aplamību, ka par daudzām varētu spriest, ļaut no tām mācīties vai nē.“
