Daudzesiete Sarmīte Aļinovska interesentiem piedāvā vizināšanos zirga vilktās kamanās pa piesnigušām meža stigām.
Aļinovskas kundze ar ģimeni no Staburaga pagasta uz Daudzeses pagasta “Lāčiem” pārcēlusies tikai pagājušajā rudenī. Kaut mājas ir tālu no pagasta centra, viņa par to neskumst, jo zirgiem vairāk vietas ganībām un apkārt ir miers un klusums.
— Zirgus iemīļoju jau bērnībā, — viņa saka. — Māte strādāja mežniecībā, un zirgs savlaik viņai bija vienīgais transportlīdzeklis. Aizejot no darba, viņa zirgu izpirka un vēlāk astoņus gadus veco ķēvi uzdāvināja man. Ar zirgiem nemaz nav grūti saprasties. Brīžiem šķiet, ka viņi pat zina, ko cilvēks domā. Nesen nopirkām vēl vienu zirgu — ķēvi, kura savlaik piederēja Latvijas Lauksaimniecības universitātei un bija genofonda medaļniece.
Protams, zirgs mūsu mājās nav tikai atpūtai vien. Ar viņiem darām visus lauku darbus, izņemot aršanu un zāles pļaušanu. Art būtu par smagu, bet zirga pļaujmašīnu nav iespējams nopirkt.
Vēl dzīvojot Staburaga pagastā, Sarmīte Aļinovska vasarās vienmēr vizināja bērnus Daudzeses pamatskolas rīkotajos pasākumos, kaut brauciens ratos uz Daudzesi bija ilgs.
Tagad, ziemā, viņa interesentiem piedāvā iespēju vizināties zirga vilktās kamanās un vērot piesnigušo mežu. Drosmīgāki var sēsties arī blakus Sarmītei uz bukas. Ja vien nav bargs sals, brīvdienās interesentu netrūkst.
