Sveču diena ir ziemas vidus. Šajā dienā daudz jātērē un jāēd:
Visu gadu naudu krāju,
Sveču dienas gaidīdams;
Kad atnāca sveču diena,
Tad naudiņa jātērē.
Sveču dienas paraža ir sveču liešana. Sveces jālej, lai gaiši degtu:
Gaiši dega uguntiņa
Meitu mātes istabā;
Sešu zaru svece dega
Sudrabiņa lukturī.
Sveču dienu sauc par Ziemas Māras — Marijas dienu, jo kristīgajās baznīcās svētki apvīti ar tradicionāli latviskām ieražām. Katoļiem tā ir Marijas šķīstīšanās diena, jo Marija ar Kristus bērniņu tad pirmo reizi apmeklējusi Jeruzalemes templi.
Pareizticīgajiem tā ir satikšanās diena — Satikšanās svētki, jo Jeruzalemes templī pirmo reizi satikās Jēzus un Simeanu. Dega daudz sveču.
Šinī dienā baznīcās deg daudz sveču, un tās tiek iesvētītas, tām piedēvē īpašu sargājošu spēku pret negaisu, slimībām, sērgām.
Ticējumi
Ja Sveču dienā snieg sniegs, tad bites spietos un tām būs daudz medus.
Ja Sveču diena ir skaidra un saulaina, būs vēl daudz sniega.
Ja Sveču dienā spīd saule tik ilgi, kamēr zirgu apseglo, tad gaidāma jauka vasara.
Apmācies laiks — zemniekam bagāts gads, bet, ja spīd saule, tad nabadzīgs gads.
Puteņi graudus kaisot, esot labas ražas.
Ja Sveču dienā no jumtiem nopil tik daudz, ka gailis vai zvirbulis var padzerties, tad sagaidāms labs ražas gads.
Ja Sveču dienā pil pažobeles, tad sagaidāms jauks pavasaris, bet, ja sveču dienā salst, tad par siltu pavasari nav ko domāt.
Kad Sveču diena miglaina, būs lietaina vasara.
Ja Sveču dienā tik daudz sniega, ka melnam vērsim paliek no sniega raiba mugura, tad būs labs gads.
Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, tad pavasarī upes pilnas ūdens.
Sveču mēnesī kaķis peļu neredz, tādēļ viņš jābaro, lai nenomirst badā.
Lai govis nebizotu, tām Sveču dienā nedod dzert.
Ja sveci dedzina abos galos, tad nedzird zagļus nākam.
No sveces nav jāaizpīpo, jo tad vienmēr vecumā asaros acis.
Ja svece pusnaktī nodziest, tad kāds mājās mirs.
Ja svece deg vienādi, bez sprakšķēšanas, tad gaidāms jauks laiks.