— Vai savā dzīvesvietā jūtaties droši?
Daiga
Aizkrauklē
— Tomēr nē. Tā kā valstī palielinājusies noziedzība, diennakts tumšajā laikā no mājām viena nemēdzu iziet. Arī likumsargiem vairs neuzticos, jo uzskatu, ka viņi ar saviem pienākumiem nespēj tikt galā.
Ilgvars Spulle
no Mazzalves
— Esmu pensionārs un pagastā pazīstu teju katru iedzīvotāju, tāpēc jūtos samērā droši. Televīzijā daudz dzirdēts par laupīšanām un uzbrukumiem, bet, tā kā man nav nekā vērtīga, neuztraucos.
Eleonora,
koknesiete
— Lai gan policistu skaits ir samazināts, par drošību nesūdzos, jo zinu, ka vajadzības gadījumā kāds palīdzēs. Ja pats sevi nesargāsi, neviens cits to nedarīs, tāpēc cenšos nestaigāt pa tumšām ielām.
Andis Bernāns
Pļaviņās
— Pirms vairākiem gadiem patiešām jutos droši, taču nu vairs nē. Pasliktinoties valsts ekonomiskajai situācijai, noziedzība palielinājās, un tas jūtams arī Pļaviņās. Turklāt uzskatu, ka policisti savus pienākumus neveic godprātīgi.
Inga Leite
no Neretas
— Dienā jūtos pietiekami droši, bet vakarpusē — nē. Tā kā Nereta ir tuvu Lietuvas robežai, tumšajā diennakts laikā, dodoties mājās ir neomulīgi.
Astrīda,
valliete
— Dzīvoju pagasta centrā un nejūtos apdraudēta. Netālu no mājām ir gan darbs, gan veikals, kurā nopērku visu nepieciešamo. Valle nav liela, te viens otru pazīstam, iespējams, tāpēc jūtos droši.
Reinis
Bebros
— Te bieži vien uzdarbojas vietējie vandaļi, tāpēc drošība ir visai nosacīta. Tomēr katram pašam sevi jāsargā, neviens cits to nedarīs.
