Desmit gadu pēc pirmās diskusijas valdība otrdien nolēma, ka Latvijā būs elektroniskās identifikācijas kartes.
No Eiropas Reģionālās attīstības fonda elektroniskās identifikācijas karšu (e—ID) ieviešanai piešķirs aptuveni desmit miljonu latu, iedzīvotāji par tām maksās desmit latu. Iekšlietu ministrija atbildēs par konkursa organizēšanu privātā partnera piesaistei, kas atbildēs gan par karšu sagatavošanu, gan droša elektroniskā paraksta nodrošināšanu. Kartes būs ceļošanas dokuments paralēli pasei, ja vien cilvēks negribēs izbraukt no ES, tajās būs elektroniskais paraksts. Ar laiku tajās var parādīties informācija par cilvēka veselību, autovadītāja apliecību u. tml.
Kāpēc vajag?
No maija ES pastāvīgajiem iedzīvotājiem jāizsniedz elektroniskas uzturēšanās atļaujas, pie viena grib ieviest elektronisko ID arī pārējiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pētījums rādot, ka cilvēki labprāt gribētu. Pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns pamato, ka tās ir ieviesušas Latvijas kaimiņvalstis un “mūs ir apdzinusi pat Albānija”. Tiesa, no 27 ES dalībvalstīm e—ID ir astoņām. Lielbritānija nupat no idejas atteikusies budžeta taupīšanas nolūkā.
Pašlaik valstī ir “vairāki desmiti” e—pakalpojumu, bet ES fondu apguvē esot paredzēti vairāki simti. Tas ir kā strīds par vistu un olu. Ir maz e—pakalpojumu, jo ir maz e—paraksta lietotāju, bet e—paraksta lietotāju ir maz, jo tas tika ieviests par neadekvātu samaksu (Igaunijā privātpersonu e—paraksts bija bez maksas). E—pakalpojumi ir veids, kā izveidot lētāku un efektīvāku valsts pārvaldi, ja tiek pareizi īstenots.
Vai e—parakstu lieto?
Pašlaik e—parakstu praktiski izmanto tikai valsts pārvalde, un skaits 2010. gada beigās varētu būt 2500 cilvēku. Saskaņā ar Valsts kontroles revīzijas datiem tas izmaksā 780 tūkstošu latu gadā, no kā nosedz tikai 13 procentu. Lietotāju skaits svārstās ap vienu procentu no prognozētā. E—ID koncepcijas izstrādātāji lēš, ka līdz 2014. gadam to lietos gandrīz 818 tūkstoši cilvēku.
Patlaban e—paraksta projekts izmaksājis vismaz 4,4 miljonus latu, kas samaksāti no Satiksmes ministrijas kontrolētā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) naudas, glābjot “Latvijas pasta” bilanci, kas projektu sāka. Valsts kontrole prognozēja, ka LVRTC būs jāzaudē seši septiņi miljoni latu, kas būtu jāsedz pat desmit gadu garumā.
Nav skaidrības, kas notiks ar šiem zaudējumiem, ieviešot e—ID. Pastāv iespēja zaudējumu segšanu iestrādāt konkursa nolikumā par privātā partnera piesaisti. Tajā varēs piedalīties arī LVRTC, kas pašlaik vienīgais piedāvā e—parakstu. Ja uzņēmums neuzvarēs, viss var būt jānoraksta zaudējumos, lai nesadārdzinātu jaunās kartes — pieļauj Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone.
Cik izmaksās?
Sākumā no budžeta e—ID ieviešana prasīs nepilnu miljonu latu. Valdībai piedāvātie trīs risinājumi bija interesanti konstruēti. Pirmais paredzēja, ka projektu īstenos PMLP un tas izmaksās 7,4 miljonus latu. Otrais variants — vairāki privātie partneri, ko izvēlas konkursā — būtu izmaksājis 10,2 miljonus. Par izdevīgāko atzīts trešais, kas izmaksās 9,2 miljonus latu. Pēc E. Zalāna teiktā, summa konkursa rezultātā var samazināties, un tajā varēs uzvarēt vairāk nekā viens pretendents. Taču tikpat liela iespējamība, ka uzvar viens, kas rada monopola risku, ja e—ID karšu izplatība notiek tik strauji, kā prognozēts.
