Pagaidām aukstais laiks un sniegs meža dzīvniekiem un putniem problēmas vēl nesagādā — norāda dabas vērotāji. Bet mednieki savos medību iecirkņos turpina dzīvnieku piebarošanu, lai piesaistītu viņas noteiktām teritorijām.
2008./2009. gada sezonā nomedītas 28 862 mežacūkas. Šīs sezonas rezultātus apkopos līdz marta beigām.
Pietur cūkas
“Krājam kartupeļu mizas, maizes atlikumus, no zemniekiem nopērkam graudus, kas nav derīgi pārtikai vai lopbarībai,” stāsta mednieks Aigars Jakovļevs. Sakas mednieku kolektīvs atvēlētos pārnadžus jau nomedījis, tagad rūpējoties par to, lai dzīvnieki barības meklējumos neaizklejotu tālu prom. “Vairāk jau pieturam cūkas,” saka mednieks. Sakas mednieku kolektīva vadītāja dzīvesbiedre Irina Kurčanova pastāsta, ka, kopš paši neturot mājlopus, pārtikas atlikumus aizvedot meža zvēriem. Attālākos medību iecirkņu nostūros pavasarī mednieki iesējot arī kādu auzu lauciņu un iestādot kartupeļus.
“Kad izjuka kopsaimniecības un vairs nebija kartupeļu un labības lauku, no medību iecirkņa pazuda gan brieži un stirnas, gan mežacūkas,” atceras A. Jakovļevs. Mazāk zemnieku sējumi interesējot aļņiem, un viņi arī pārmaiņu laikos palikuši uzticīgi purvainajām mežu platībām. Viņš spriež, ka meža zvēri arī mainās līdzi laukos notiekošajam un jau paaudzēm pieraduši ganīties pa kultūraugiem.
Apdraud suņi
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis uzsver, ka ir “normāla ziema”. “Tāda, kādai tai jābūt” precizē J. Baumanis. Viņš iesaka medniekiem pārāk neaizrauties ar dzīvnieku piebarošanu. Pārnadžu vajadzībām viņš ieteic parūpēties par laizāmo sāli barotavās. Ja tas būtu atrodams mežā, stirnas un brieži, iespējams, mazākā skaitā uzturētos šoseju tuvumā, un satiksme kļūtu drošāka.
J. Baumanis atgādina, ka problēmas, jo īpaši stirnām, var rasties, ja laika apstākļi mainīsies un uz sniega veidosies sērsna, kas apgrūtina dzīvnieku pārvietošanos. Tāpēc iedzīvotājiem jānodrošina, lai viņu suņi nedodas uz mežu “pamedīt” uz savu roku.
Laikam kļūstot aukstākam, svarīgi, lai pie barošanas pieradušie dzīvnieki vienmēr atrastu pārtiku ierastajās vietās.
“Tas pats jāievēro arī tiem, kuri piebaro putnus,” atgādina ornitologs Kas-pars Funts.
Mudina būt bargiem pret ūdelēm
Samazināt Amerikas ūdeļu skaitu ar lamatām pie Papes ezera centīsies dabas parka “Pape” darbinieki.
Patlaban ezera apkārtnē izliktas trīs lamatas, kurās izmēģina dažādas ēsmas. Kā pastāsta Pasaules dabas fonda (PDF) pārstāvis Ints Mednis, PDF pārstāvji no Lielbritānijas izmēģināšanai pasūtījuši desmit lamatu, kurās dzīvnieciņus var noķert dzīvus.
“Rietumeiropā to sen jau dara, Latvijā pagaidām šāda veida lamatas izmēģinātas Kaņierī un Engurē,” stāsta I. Mednis. Pagaidām vēl nevienu dzīvnieku noķert neesot izdevies, tāpēc tiekot izmēģinātas dažādas ēsmas, ar kurām labāk viņus pievilināt.
Amerikas ūdeles kļuvušas par lielu draudu putniem ne tikai pie Papes ezera, bet visā Latvijā. Vairākus gadus rudenī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes students Ritvars Rekmanis Liepājas ezerā pie Reiņu meža laivu piestātnes centies uzskaitīt nomedītos ūdensputnus un secinājis, ka pērn mednieku guvums bijis visai niecīgs. “Ja citus gadus augustā vīri nomedī pa astoņdesmit līdz simt pīlēm, tad šogad tikai ap četrdesmit,” viņš norāda. R. Rekmanis papētījis Liepājas ezera apkārtni un secinājis, ka pēdējos gados savairojušās Amerikas ūdeles izēd gan olas no ligzdām, gan iznīcina tikko izšķīlušos perējumu. Viņaprāt, ūdensputnu medības pērn vajadzējis sākt pāris nedēļu vēlāk, jo, iespējams, daudz putnu, zaudējuši pirmo perējumu, ligzdojuši otrreiz. Augusta sākumā ezerā novērots daudz jaunputnu, kas vēl nav iemācījušies lidot, un pat tādi, kas vēl nav apspalvojušies. “Pozitīvi ir tas, ka pēdējo triju gadu laikā neviena aizliegta putnu suga Liepājas ezerā nav uzskaitīta kā nomedīta, lai gan tas nenozīmē, ka mednieki to nedara. Jebkurā gadījumā šī tendence samazinās gan Liepājas ezerā, gan Latvijā kopumā,” pastāsta biologs.
Tādi plēsēji kā Amerikas ūdele un Usūrijas jenotsuns, viņaprāt, jāmedī sistemātiski, katru sezonu. Arī viņš spriež, ka ūdelēm vislabāk izlikt speciālus slazdus.
