Jānis ir autovadītājs. Jau ilgāku laiku viņš strādā kādā Francijas autopārvadājumu firmā, kas īrē autofurgonus no kāda Latvijas uzņēmuma. Kravas jāved uz Franciju, Beļģiju, Angliju. Skaista daba, tradīcijas, satikšanās ar dažādiem cilvēkiem — šie iespaidi ir daudz noturīgāki par nopelnīto naudu.
Ceļā piedzīvoti dažādi notikumi, piemēram, reiz braucis pa Franciju, taču navigācijas ierīce, līdzīgi kā krievu operas varonis Ivans Susaņins gandrīz vai purvā iedzinusi. Ceļš vedis kalnos, kļuvis arvien šaurāks, un Jāni mākušas šaubas, vai tālāk vispār varēs izbraukt, tāpēc apstājies pie kādas mājas. Vietējie bijuši ļoti viesmīlīgi — paši sēdušies personīgajā mašīnā, braukuši pa priekšu un aizveduši līdz norādītajai rūpnīcai, kas bijusi pavisam uz citu pusi.
Pirms Ziemassvētkiem Jānim vajadzēja vest kravu no Beļģijas caur Franciju un tālāk uz Angliju ar prāmi.
Kad iebraucis ostas teritorijā, franču muitnieki pārbaudījuši kravu, katrā furgona stūrī ievietojot īpašus skenerus, kas reaģē uz dzīvu būtņu izdalīto siltumu. Liels bija Jāņa izbrīns, kad muitnieki viņu informēja, ka mašīnā ir cilvēki. Starp milzīgajām preču kastēm muitnieki “izķeksēja” sešus vīrus čalmām galvā. Viens pat bija tur iesprūdis. “Pasažieri” bija no Indijas. Francijas muitniekus tas nepārsteidza, un viņi autovadītāju neaizturēja. Tā jau ir viņu ikdiena. Valstī darbojas noziedzīgas grupas, kuras ar īpašu veiklību lielajos furgonos vietās, kur tie lēnāk brauc, “izmitina” nelegālos ieceļotājus. Jānis tā arī netiek gudrs, kurā valstī imigranti tikuši viņa automašīnā — Beļgijā dažas minūtes viņš bija apstājies kādā autostāvvietā, lai atrastu kabīnē aiz sēdekļa aizslīdējušo mobilo tālruni. Arī Anglijas muitnieki mašīnu kārtīgi pārbaudīja. Lai gan Jānis viņiem pastāstīja, ka seši nelūgtie pasažieri no mašīnas izraidīti jau Francijā, angļi tik atsmēja: “Zinām tos frančus — vienu parasti atstāj.” Šoreiz gan tā nebija. Jānis dzirdējis par kādu gadījumu, kad imigrantu dēļ Anglijā nepilnus divus mēnešus aizturēja arī kādu autovadītāju, vēlāk gan viņu attaisnoja. Autovadītājs saņēmis arī lielu kompensāciju.
Jānis Anglijā iepazinies ar kādu latviešu pāri. Viņi stāstījuši, ka īpaši labi “lomi” pēdējos gados esot tiem, kuri strādājot uz zvejas kuģiem. Angliju ļoti intensīvi cenšas “iekarot” ķīnieši. Par viņu nogādāšanu Anglijā varot nopelnīt pat 20 tūkstošu eiro.