Pērn 1. decembrī Saeimā apstiprinātie nodokļu likumu grozījumi paredz piemērot 26% iedzīvotāju ienākuma nodokli dāvanām, kuru vērtība pārsniedz 1000 latu un kas saņemtas no cilvēkiem, ar kuriem dāvanu saņēmēju nesaista ne laulība, ne radniecība līdz trešajai pakāpei. Cilvēkos radusies liela neizpratne par šāda nodokļa nepieciešamību un kārtību, kā dāvanu saņēmējiem piemērot šo nodokli.
Nav arī skaidrs, kā valsts kontrolēs, ko cilvēki saņem dāvanās. Finanšu ministrijā atzīst, ka dāvanu saņemšanai konkrēts uzraudzīšanas mehānisms neesot izdomāts. Par šāda dāvanu nodokļa ieviešanas lietderību nav bijuši pilnīgi pārliecināti arī Saeimas deputāti, taču viņi esot paļāvušies uz Finanšu ministriju, kur aplēsts, ka šis nodoklis šogad valsts budžetam došot pāri par 3 miljoniem latu. Finanšu ministrs Einars Repše ar sava padomnieka starpniecību gan mierina: iedzīvotājiem uztraukumam nav pamata, jo tas attiekšoties uz darījumu cilvēkiem. Pēc juristu atzinuma, lielus pārpratumus un strīdus var radīt formulējums “līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē”. Cilvēkam, kurš 2010. gadā saņēms dāvanu, kas vērtībā pārsniedz 1000 latu, līdz 2011. gada 1. aprīlim būs jāiesniedz gada ienākumu deklarācija un jāiemaksā aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Noteiktā summa esot pietiekami liela, lai dāvanas saņēmējs būtu informēts par pienākumu maksāt nodokli. Turklāt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli aplikšot tikai to summu, kas pārsniedz gadā saņemtās dāvanas vērtību virs 1000 latiem. Tātad, ja dāvanas vērtība ir 1001 lats, tad 26% nodoklis tiek piemērots vienam latam.
Varētu vēl saprast, ja šis nodoklis būtu jāmaksā dāvinātājam, kurš noteikti ir bagāts cilvēks, jo var atļauties pirkt tik dārgas dāvanas. Bet te ir domāts dāvanas saņēmējs. Vai likuma pieņēmēji ir padomājuši par to, ka apdāvinātais cilvēks var būt arī maznodrošinātais?
Tāpat arī likuma izpratnē iznāk: ja nākamais vīrs savai līgavai gribēs uzdāvināt saderināšanās gredzenu, tad arī viņai būs jādodas uz Valsts ieņēmumu dienestu un jāmaksā nodoklis par saņemto dāvanu.
Kuriozākais, ka arī amatpersonas nekādus sakarīgu skaidrojumu par šī nodokļa iekasēšanu un pārraudzību nevar sniegt.
Vai tiešām cilvēki, kuri rada likumus, var tik bezatbildīgi izturēties pret saviem pienākumiem un pieņemt likumus pieņemšanas pēc? Kārtējo reizi likumdevēji ir sapinušies savā “pārgudrībā”. Un beigās, kā teica kāds krievu politiķis, gribējām, kā labāk, sanāca, kā vienmēr!
