Pozitīvs piemērs
Nu gan tā pasaule ir sajukusi! Iedomājieties, piesienas Repšem par to svītraino uzvalciņu! Vāc pat parakstus, lai beidz apkaunot savu valsti, valkājot šādu ancuku. Pat ārzemnieki par to “uzknābj”. Bet kāda kuram darīšana, ko ģērbj mūsu finanšu ministrs? Manuprāt, Repše rāda pozitīvu piemēru, kā dzīvot taupības apstākļos. No septembra viņš jau tajā “strīpainītī” staigā. Vai kāds parēķinājis, cik daudz naudas tērē deputāti un ministri, mainīdami amcukus? Gan jau pēc katra banketa nes tos uz ķīmisko tīrītavu. Bet kas Repšem? Ja uzkrīt rasols, tik noslauka, un viss kārtībā! Tagad taču tādi laiki — šķiesties nevar, jāvalkā tas, kas “treknajos” gados sagādāts. Es to vislabāk zinu, jo man arī, tāpat kā Repšem, jāmaksā kredīti. Vienīgi to drēbīšu no humpalām man vairāk.
Izabella
Vainīgs vecais gads
Tikai vakar es ar Izabellu beidzot noslēdzu pamieru, bet viss sākās Vecgada vakarā. Izabella pirms gadumijas ar mobilo tālruni nosūtīja 69 īsziņas. Pēc tam pierakstīja, cik saņem atpakaļ, lai zinātu, kam sūtīt nākamajā gadā. Saņemtās īsziņas viņa man nolasīja priekšā, bet viena bija pavisam dīvaina: “Atvaino, bet es braucu prom ceturtdienas vakarā. Domāju, ka mēs vairs netiksimies. Aizmirsti mani un atvaino par visu slikto, gan tu drīz satiksi nākamo, varbūt pat labāku par mani!”. Pēc šī teksta Izabella nosarka, pēc tam iespurdzās un iegāja otrā istabā. Skaidrs — viņai īsziņu atsūtījis kāds pielūdzējs, bet viņa visu laiku to neatklāja. Tikai vakar pateica man, ka to parakstījis “2009. gads”. Bet varbūt viņa to tikai tagad izdomāja? Sievietes prātu jau nav iespējams tik viegli atšifrēt.
Indriķis
