Tā ceļošanas “slimība” tirda un tirda atkal kaut kur doties. Tāpēc, ja “uzķeru” lētās biļetes, laižu projām. Man te daži stāsta, ka viņu vaļasprieks ir makšķerēšana. Nu nevar salīdzināt zivju bendēšanu, kur, izņemot svaigu gaisu, cita nekā nav, ar jaunatklāsmes prieku, svešu kultūru, ieražu, arhitektūras īpatnību atklāšanu. Tā kā reti kad izdodas atrast līdzbraucēju, ceļoju viens “uz dullo”, bez viesnīcu rezervēšanas, un tas arī piedod visam asumu.
Divas stundas gaisā
Šoreiz devos uz Briseli, Eiropas Savienības galvaspilsētu un NATO galveno mītni Eiropā. Brisele ir Eiropas biznesa un politiskais centrs.
Izbraucu no Aizkraukles 4. oktobrī, kad te bija gandrīz vai vētra un lietus gāza kā ar spaiņiem. Tomēr lidmašīna pacēlās gaisā, un pēc divu stundu lidojuma laimīgi nosēdāmies Šarleruā lidostā 46 km attālumā no Briseles, kas ir lēto biļešu aviosabiedrības “Ryanair” bāzes vieta.
Tā kā nākamajā rītā lidoju atpakaļ, lai iznāktu lētāk, autobusa biļeti nopirku uzreiz abos virzienos, samaksājot 22 eiro un 4 eiro ieekonomējot. Pēc stundas jau biju pie Briseles dienvidu Midi stacijas.
Pārsteidz netīrība
Brisele, kurā ir vairāk kā miljons iedzīvotāju, ir Flandrijas teritorijā, un tur visi runā flāmu vai franču valodā. Man bija atvēlētas sešas stundas, pietiekami ilgs laiks, lai apskatītu galveno vecpilsētā, pavērotu cilvēkus ielās un māju arhitektūru.
Brisele ir ļoti kosmopolītiska pilsēta, un ļoti daudz tajā ir afrikāņu. Bet visi ir nesteidzīgi, izpalīdzīgi un smaidīgi. Toties pārsteidz šausmīgā netīrība ielās un parkos, arī suņu “mīnas”. Vai tiešām sētnieku trūkums?
Rātslaukums — skaistākais Eiropā
Kā jau ierasts, pārvietojos kājām, un nebija man arī metro shēmas. Vispār orientēties Briselē ir ļoti grūti, jo ielām daudz kur nav norāžu un dažām pēc katra krustojuma mainās nosaukums.
Pēc pailgas maldīšanās aizkļuvu līdz Lielajam jeb Rātslaukumam, kas ir viens no skaistākajiem Eiropā. Visas ēkas ļoti greznas, celtas baroka un gotiskā stilā, ar smalkām logu “mežģīnēm”, skulptūrām un zeltījumiem. Galvenā celtne — Rātsnams — celta 15. gs., un tās gotisko fasādi rotā slavenais smailais tornis. Tur arī ieturēju pusdienas, apēzdams nelielu slaveno beļģu vafeli ar zemenēm un izdzerdams nelielu krūzīti kafijas, par to samaksājot gandrīz 10 eiro. Dārgi. Beļģijā viss ir krietni “sālītāk” kā pie mums vai Vācijā, tāpēc turpmāk iztiku ar līdzi paķerto Latvijas pārtiku. Viss Rātslaukums smaržo pēc vafelēm un šokolādes, bez tā Beļģija nav iedomājama. Dažu veikalu skatlogos ir pat šokolādes strūklakas.
Čurātāji liek vilties
Ielu nosaukumus nepētot un vadoties tikai pēc zīmējumiem kartē, atradu čurājošā puisēna skulptūru, Briseles simbolu. Biju domājis ieraudzīt baigo tēvaini, bet, izrādās, uz paaugstinājuma aiz restēm stāv ap 40 centimetru gars cilvēciņš… Taču tik un tā tas ir viens no visvairāk fotografētajiem objektiem pasaulē, un apģērbu tam maina katru mēnesi. 500 metru tālāk ir arī čurājošā meitenīte, kas vīriešiem patīkot daudz labāk, bet arī tā tagad ievietota aiz trim atslēgām dzelzs krātiņā, jo kāds draiskulis pa nakti bija iedomājies pajokot, skulptūru izkrāsojot.
Dievnami nav drūmi
Paejot garām greznajai Briseles biržai, aizgāju uz Svētā Miķeļa un Svētā Gudulas katedrāli, kas ir nozīmīgākā Beļģijas baznīca, celta 1250. gadā. Tās fasāde ir izcils gotikas stila paraugs. Arī iekšpuse, īpaši vitrāžas, ir apbrīnas vērta. Pavisam apmeklēju četras baznīcas, divās no tām paklausoties arī ērģeles. Skaisti un pacilājoši, dievnami Briselē nav tik drūmi kā pie mums.
Teleskopā vēro milzu atomu
Pretī karaļa pilij ir Mazais smilšu laukums ar brīnumainiem apstādījumiem, kādreiz valdījušo karaļu statujām un interesantu strūklaku. Karaļa pils ir celta 18. gs. un tiek uzskatīta par neoklasicisma dārgakmeni, īpaši iekšpusē, bet kā jau svētdienā viss bija slēgts.
Un pēdējais lielais objekts, ko apskatīju, — masīvā un varenā Tiesu pils, kas ir lielāka kā Svētā Pētera katedrāle Romā. Tā kā Tiesu pils ir Augšpilsētā (senāk bija dalījums augšpilsētā, kur dzīvoja bagātie, un lejaspilsētā — aut.), tur ir novietoti divi teleskopi, ar kuriem, iemetot 2 eiro, piecas minūtes var vērot panorāmu. Es teleskopu izmantoju, lai apskatītu slaveno Atomiumu, kas ir milzīgs 102 metrus augsts metāla režģis. Tas sastāv no deviņām mirdzošām bumbām, savienotām ar gigantiskām caurulēm, un attēlo miljardiem reižu palielinātu dzelzs atomu. Katrā no bumbām kaut kas ir iekšā, bet pašā augšējā — ļoti dārga kafejnīca. Režģa apakšā aplūkojama mini Eiropa, kur samazinātā mērogā uzbūvētas visas Eiropas ievērojamākās celtnes.
Mašīna pēc maka biezuma
Ceļi Beļģijā ir ideāli, nav krustojumu, to vietā — nobrauktuves ar tiltiem vai tuneļiem. Un gandrīz visi viņi brauc ar jaunām, bet maziņām mašīnītēm, bieži ar divām durvīm. Neredzēju nevienu tankam līdzīgu džipu kā pie mums, jo sevis demonstrēšana, pārākuma izrādīšana, plātīšanās Rietumu pasaulē nav pieņemama. Ar godīgu darbu, te es nerēķinu birokrātus, armijniekus, ministrus, deputātus, jaudīgu spēkratu nevar nopirkt.
Sešās stundās daudz redzēju un ļoti priecājos par to pašu.
Beļģi prot mīļi sagaidīt
Tā kā lidmašīna uz Rīgu izlidoja 6.45, loģiski, ka numuru viesnīcā neņēmu, jo tik dulls jau neesmu, lai par piecu stundu gulēšanu (tāpat būtu jāceļas četros!) izmestu 80 eiro. Tā rīkojās ļoti daudzi, jo ar lēto aviosabiedrību lidmašīnām miljonāri nelido.
Pavēroju, kā beļģi sagaida savus tuviniekus. Ļoti mīļi apkampjas, vairākkārt pieglauž vaigus. Skaisti un aizkustinoši. Mēs stresā, mūžīgajās rūpēs un steigā līdz tam laikam nekad nenonāksim.
Pusvienos jau biju Aizkrauklē. Tātad nedaudz ilgāk kā 24 stundās nolidoju vairāk kā 3000 km un ieguvu patīkamas emocijas ilgam laikam, kā arī atmiņas, kuras glabāšu visu mūžu.
Brauciens Aizkraukle — Brisele — Aizkraukle, neskaitot suvenīrus un izdevumus pārtikai, izmaksāja tikai 42 latus.
Nesēdiet mājās, brauciet, lai garajos ziemas vakaros sildītu patīkamas atmiņas!
