Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pirms gadumijas tikās ar centrālo un reģionālo mediju pārstāvjiem un atbildēja uz šībrīža aktuālajiem jautājumiem.
Šprotes — nacionālais produkts
Tikšanās sākumu Ministru prezidents nokavēja, un iniciatīvu pārņēma Dūklava kungs. Vairākiem preses pārstāvjiem interesēja pašlaik aktuālais jautājums par šprotu eksportu uz Krieviju un ES. Vai šai nozarei nedraud cukura rūpniecības liktenis?
Ministrs noliedza, ka oficiālas sarunas par konkrētu kaitīgo vielu nepieciešamo samazinājumu šprotēs būtu notikušas. Šobrīd atļautais benzopirēna daudzums kilogramā šprotu ir pieci mikrogrami, un nav iemesla bažām par šo normu pārskatīšanu. Ja tādas notiktu, šprotes kļūtu par nacionālā tirgus produktu, kam piemērotu citas normas.
Eiropas līdzekļus nevajadzētu “apēst”
— Lēmumu pieņemšana Eiropas Savienībā ir kā tirgū, — turpināja Dūklava kungs. — Izdari labu man, es tev. Pirms kāda laika Polijas valdība vēlējās saņemt ES atļauju valsts atbalstam zemes iegādei zemniekiem par valsts naudu. Lai šādu atļauju saņemtu, par jānobalso visām dalībvalstīm. Latvijas piedāvājums Polijai šajā gadījumā bijis — tai jāatbalsta Latvijas vēlme apmaksāt banku aizdevumu procentus daļai zemnieku par zemes izpirkšanu. Poļi piekrita.
Zemkopības ministrs nākotnē vairāk uzmanības vēlētos pievērst ražošanas un lauksaimniecības struktūras sakārtošanai: — Šobrīd piešķirtos Eiropas līdzekļus mēs “apēdam” un gaidām nākamos. Nesenās vizītes laikā Ungārijā bija izdevība pārliecināties, ka plānveida attīstība veicina izaugsmi. Tur viens kooperatīvs pārstrādā trešdaļu valstī saražotā piena. Latvijā turpretī ir vairāk kā 40 pienotavu, no kurām lielākā daļa knapi “turas virs ūdens”. Šobrīd vairāk par pusi Latvijā saražotā piena par labu cenu varētu eksportēt, bet mazam kooperatīvam tas nav pa spēkam.
Jānosaka peļņas “griesti”
Otrs būtisks jautājums ir zemnieku iespēja savus ražojumus pārdot lielveikalos. Šobrīd veikals zemnieka piegādāto produktu sadārdzina divtik, un zemniekam zūd jebkāda interese sadarboties un vienīgā iespēja ir saražoto pārdot pašam.
Par šo problēmu runā arī Eiropas Savienībā. Lielveikali šobrīd nosaka tirgus politiku un bieži vien, piemērojot 100% uzcenojumu, liedz zemniekiem ar savu preci konkurēt ar lielajiem ražotājiem. Tādēļ izstrādās likumu, kas regulēs un noteiks šo uzcenojumu “griestus”.
Pensijas vecumu pagaidām nepaaugstinās
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis informēja par šībrīža aktualitātēm saistībā ar nākamā gada budžetu, vienošanos ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) un Satversmes tiesas lēmumu par pensijām un tā ietekmi uz jaunizveidoto budžetu.
Daudzviet izplatīta nepatiesa un pretrunīga informācija par vienošanos ar SVF. Skaidrības labad Dombrovska kungs apstiprināja, ka nākamā gada budžeta deficīts ir noteikts 7,5%, 2011. gada — 6 %, 2012. gada — 3% apmērā.
Nodokļu politikā nākamajā gadā paliek spēkā nekustamā īpašuma nodoklis, transporta nodoklis par uzņēmuma automašīnas izmantošanu privātajām vajadzībām un nepieciešamības gadījumā varētu pārskatīt arī pievienotās vērtības nodokli. Vienošanās vēstulē ietverta arī apņemšanās atturēties no nodokļu samazinājuma nākamajā gadā.
Dombrovska kungs noliedza, ka ir runāts par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu jau no 2012. gada.
Trīs iespējamie risinājumi, īstenojot Satversmes tiesas lēmumu, ir palielināt budžeta deficītu līdz 8,5 procentiem, palielināt sociālā budžeta ieņēmumus vai samazināt pamatbudžeta izdevumus. Ar šī jautājuma risināšanu nodarbojas Finanšu ministrija.
— Ko SVF iesaka un ko noteic? Vai pensiju samazinājums bija ieteikums vai prasība?
SVF it kā neko nediktē, tikai neparaksta vienošanās vēstuli, kamēr tajā nav iekļauti tie punkti, kurus fonda pārstāvji vēlas. Rezultātā vainīga ir valdība, jo paraksta šo vēstuli.
Izcērtot savu mežu “sildām” ārzemju ekonomiku
Jautāts, vai bažas nerada masveidīgā mežu izciršana, Dūklava kungs atbildēja, it kā jautājumu nesapratis, vainojot lielajos mežizstrādātājus, kuru dēļ mazie nonākuši grūtībās, jo nevar samaksāt lielo celma naudu. Pēc jautājuma atkārtošanas un faktu nosaukšanas par meža apsaimniekotāju sagatavoto vēstuli, kurā aprakstīta meža izpostīšana, ministrs atbildēja: tādā gadījumā viņš nevar ticēt nevienam oficiālajam pārskatam, ko iesniedz Valsts meža dienests, speciālistiem, kuri mežu apsaimnieko, jo, pēc viņu ziņām, šobrīd meža izciršana nenodara dabai nekādu postījumu.
Ar šīs vēstules iesniedzējiem ministrs iepriekš esot ticies, un viņu galvenā prasība bijusi neadekvāto strukturālo reformu izskaidrošana, jo, salīdzinot ar Pārtikas un veterināro dienestu, Meža dienestā tās notikušas pārsteidzīgi un neproporcionāli — saglabājot lielu centrālo pārvaldes aparātu.
Ministrs gan atzina, ka arī viņam ir žēl meža, bet jāsaprot arī tie cilvēki, kuriem tā ir vienīgā iespēja nopelnīt. Šādai atbildei sekoja pretjautājums: kur nopelnītā nauda aizplūst? — Pārsvarā kredītu nomaksai — tātad bankām un tālāk uz ārzemēm.
Dombrovska kungam jautāja arī par iespēju nākotnē kreditēt pašvaldības.
Šo jautājumu komentējot, premjers atklāja pozitīvu faktu: šī gada septembrī lielākās Latvijā darbojošos banku parakstīja vienošanos par turpmāku sadarbību un kredītu piešķiršanu nākotnē, bet sakarā ar lielo neticību Latvijas finansiālajai stabilitātei šobrīd kreditēšana norit gausi. Tieši šīs stabilitātes atjaunošana ir galvenais nosacījums ekonomikas atplaukšanai. Līdz ar 2010. gada budžeta pieņemšanu sperts liels solis šīs stabilitātes virzienā. Šobrīd pašvaldību kredītus var saņemt Valsts kasē.
Repšes kungs nav opozicionārs
— Kā jūs komentētu finanšu ministra Einara Repšes izteikumus par nodokļu palielināšanu? Viņaprāt, tā tomēr bija kļūda!
— Šie izteikumi ir izrauti no konteksta, runa bija par to, ka šāda rīcība ir nepopulāra, bet neraugoties uz to, daudzas valstis, ieskaitot Lietuvu, Igauniju, Spāniju, Lielbritāniju un citas to atbalsta. Šādu viedokli atbalsta arī Somijas premjers, ar kuru tikos nesen. Krīzes laikā valdībai vispirms jātiek skaidrībā ar finansēm, un nodokļu palielināšana nebūt nav kļūdains lēmums. Tad, kad ekonomiskā situācija atkal normalizēsies, protams, vairāki no šiem lēmumiem būs jāpārskata, tajā skaitā arī par iedzīvotāju ienākuma nodokli.
— Vai “Parex bankas” pārņemšanu joprojām uzskatāt par pareizu rīcību?
— Glābjot šo banku, tika glābta Latvijas finansiālā situācija kopumā, jo tik lielas bankas bankrota dēļ varētu likvidēties daudzi lieli uzņēmumi un citas bankas. Nepārņemšanas gadījumā valstij rastos 600 miljonu latu zaudējums. Jā, šobrīd bankas glābšanā ieguldīts ap miljards latu, bet daļa šīs naudas ir tā, kura bankā jau bija kā valsts naudas noguldījums un kas tika kapitalizēts. Nav atbalstāms tas, kā banka tika pārņemta, — nesaprotamo labvēlība pret bijušajiem akcionāriem, dāsnie līgumi, kurus šobrīd grūti lauzt. Skaidrs, ka nākotnē banka jāpārdod un tā nevar mūžīgi būt valsts īpašumā. Pie tā strādājam, un, ja radīsies reāls investors, lemsim par tās pārdošanu.
— Vai valdība jūtas pietiekami stabila un noturēsies arī nākamajā gadā?
— Paziņojumi par valdības nestabilitāti izskanēja jau 2009. gada sākumā, un pamazām mēs pie tiem esam pieraduši. Valdībai briesmas draud divos gadījumos — ja neizdosies vienoties vai radīsies vēlme esošo koalīciju nomainīt ar iepriekšējo, jo briesmas ir garām un “Jaunais laiks” vairs nav vajadzīgs. Ja arī nākotnē būs jāpieņem būtiski lēmumi, tieši koalīcijas partiju spēja risināt tos garantēs turpmāko stabilitāti. Līdz šim tas ir izdevies.
Dombrovska kungs novēlēja Jaunajā gadā visiem atgriezties pie cilvēciskajām vērtībām — līdzcietības, labestības sapratnes. Tas ir viens no veidiem, kā pārvarēt šo grūto laiku.
