Andrejs Rode no Bebru pagasta “Māllejām” Tīģera gada pirmajās dienās svin skaistu “apaļu” jubileju. Tā kā vīriešiem gadu skaits nav būtisks, varu atklāt — viņam apritēs 50.
Mazbērnus redz reti
Jubilārs lielāko savas dzīves daļu bijis traktorists, bet, kad sovhozu likvidēja, liekot lietā savas prasmes pievērsās galdniecībai un vairākus gadus rūpējās par Vecbebru profesionālās vidusskolas tehnisko kārtību. Nu jau gadu Andrejs ir bezdarbnieks. Pieradis visu mūžu strādāt un pēkšņi paliekot bez darba, viņš jutās kā no laivas izmests. Bet katrā sliktumā esot savs labums. Kā kurpnieks paliek bez kurpēm, tā arī Andrejam savas mājas remontam iepriekš nebija laika.
Lai ģimene būtu emocionālā līdzsvarā, vienam jābūt mierīgam, otram trakam. Andrejs sevi pieskaita pie mierīgajiem, bet sievu trakajiem. Ausma viņu raksturo kā labu tēvu, kurš izaudzinājis trīs bērnus — divas meitas un dēlu — un palīdz audzināt divu mazbērnus.
Diemžēl mazbērni kopā ar vienu no meitām dzīvo Anglijā un Andrejam viņus neizdodas redzēt tik bieži kā sievai. Kādēļ tā? — Viņam trakoti bail no lidošanas un augstuma, — stāsta Ausmas kundze. Reiz Rīgā, Mežaparkā, izdevās viņu pierunāt iesēsties velna ratā. Sākumā domājām, ka izturēs un bailes būs pārvarētas. Maldījāmies. Knapi atbrīvojām no karuseļa.
Galvenais, ka traktors tīrs
Otra būtiska jubilāra īpašība — viņš ir pedantisks cilvēks. Visām lietām un darbiem jābūt perfekti izdarītiem. Automašīnai vienmēr jābūt tīrai, un Bebros Rodiņa, tā viņu sauc vietējie, braucamo var viegli atšķirt no citiem. Jo lielāki dubļi, jo biežāk pārējiem ģimenes locekļiem jāstaigā kājām.
Interesants bijis gadījums ar veļaspulveri. Kad to vēl nevarēja nopirkt tik, cik vēlējāmies veikalā “pa blatu” dabūju poļu veļaspulveri “Losk”. Nopriecājos, ka beidzot būs labs pulveris veļai. Kādu dienu mājās pārnākot, konstatēju, ka mans “Losks” izlietots traktora mazgāšanai. Andrejam lielajā ekskavatorā bija pat vāzīte ziediem — stāsta Ausmas kundze.
Tēva spogulis
Kārtības ievērošana iemācīta arī bērniem. Sākumā bieži gadījās konflikti, jo bērniem, īpaši meitenēm, patika visu nomest, kur pagadās. Tagad, meita Sanita atzīst, ka šī īpašība piemīt arī viņai, un paldies par to saka tēvam. Arī dēls Dairis, sākot dzīvot kopmītnēs, nevarēja izturēt pārējo puišu paviršību un viņu vietā bieži vien istabu kārtoja.
Jaunākā meita Lāsma mācās par vizāžisti, un tēva ieaudzinātā kārtības mīlestība lieti noder darbā ar klientiem, strādājot ar dekoratīvo kosmētiku. Šos pakalpojumus viņa sniedz arī bebrēnietēm, un par viņas veikumu dzirdētas tikai labas atsauksmes — perfekts darbs.
Jāiztiek bez kaķa
Mājinieki iemācījušies sadzīvot ar tēva prasībām, un, ja kādas lietas arī nestāv savā vietā, atļauj tās nolikt tā, kā viņam liekas pareizāk. Šobrīd, kad sasnidzis sniegs, celiņiem ap māju jābūt tīriem, un Andrejs par to nenoguris rūpējas. Vasarā savukārt zāles pļaušana ir viena no mīļākajām nodarbēm, palīdzot arī dārzu ravēt, bet apkārt puķudobēm, viņaprāt, vajadzīgs slaids vēziens ar trimmeri.
Domstarpības bijušas arī ar dzīvnieku dēļ. Andrejam viņi ļoti patīk, bet viņu uzvedība ir neprognozējama un iemācīt dzīvot tīrīgi — neiespējami, tāpēc nākas iztikt bez mājdzīvniekiem.
Bērnu aiziešana no mājām radījusi tukšuma izjūtu. Uz ballēm viņam nepatīk iet, tāpēc vakaros labprāt labo mašīnu.
