Pastnieks ik dienu atnes redakcijai kāda lasītāja vēstuli. Tā ir bijis visu šo gadu. “Staburags” priecājas par katru sūtījumu, kurā jūs uzticat mums savas domas, idejas, rūpes, prieku, sarūgtinājumu. Paldies par to! Gaidīsim vēstules arī nākamgad.
Pašiem jātiek galā
Pašreizējai situācijai valstī, cilvēku noskaņojumam un sabiedrībā pazīstamu personību attieksmei pret krīzi rūpīgi līdzi seko mūsu lasītāja, kura šoreiz vēlējās palikt anonīma. “Man ļoti patika Ineses Grendes dziļi pārliecinošā nostāja, ka no krīzes bedres mēs varam izrāpties tikai visi kopā, strādājot un domājot, ko katrs pats varam izdarīt — ikvienam jāsāk ar sevi. Viņa, tāpat kā Vilis Daudziņš, uzsvēra cilvēka morālo uzskatu nozīmi tautas dzīvē, īpaši grūtajos laikos. Mani pārliecināja šo cienījamo cilvēku aicinājums sabiedrībai organizēties grupās savā vidē, līdzīgi kā pirms 20 gadiem, veidojoties Tautas frontei, un sarunās (ne grautiņos!) spriest un meklēt iespējas, izvirzīt konkrētus priekšlikumus valdībai un Saeimai. Mums jāsaprot, ka krīzes bedrē esam iekrituši iepriekšējo 20 gadu nesaprātīgās politikas dēļ un ka Starptautiskais valūtas fonds ir tikai “garāmgājējs”, kas uz mūsu palīgā saucieniem krīzes bedrē iebāzis asu kadiķa zaru, pie kura tomēr var pieķerties.”
Paldies par smaidu
Pateicības vārdus Kokneses pasta nodaļas darbiniecēm raksta mūs lasītājs Fēlikss Čeksters: “Patīkami iegriezties Kokneses pasta nodaļā, jo darbinieces allaž ir smaidīgas un vienmēr laipni apkalpo. Viņām visām gribu novēlēt labu veselību. Priecīgus Ziemassvētkus, daiļās dāmas!”
Kuriozu bagātība
Harijs Bērziņš no Iršiem uzskata, ka ierēdņi no bezdarbības sākuši izdomāt muļķīgus likumus. Viņš ir sašutis par to, ka aizliegs pārdot etiķa esenci. “Šobrīd zinām, ka etiķa esence ir paaugstinātas bīstamības produkts, jo gada laikā daži desmiti bērnu tomēr pamanās nogaršot šo “kārumu”,” raksta Bērziņa kungs. “Nav tikai konstatēts, ka viņiem no šī produkta izveidotos atkarība. Mazliet savādāk mēdz būt ar citām indēm — tabaku un alkoholu. Ar tām ierēdniecība grasās ievākt bagātīgu ražu. Valsts kasē nauda plūdīs straumēm, jo skolas bērniem noformēs protokolus par tabakas un alkohola lietošanu. Vai valdība varētu atrisināt šo problēmu? Ja būtu vēlēšanās, tad atrisinātu, tomēr nevar taču ļaut ciest zaudējumus alkohola un cigarešu tirgotājiem, pret tiem valdība nekad nenostāsies, jo pašt iet viņu pavadā. Tādēļ nebrīnīsimies, ja nākamajā gadā vēl kāds produkts iegūs paaugstinātas bīstamības statusu. Arī ar sakaltušu rupjmaizes ķieģelīti var kaut kā kaitēt veselībai.”
Tumsas krīze
“Staburaga” lasītājs Guntis Gailītis ironiski aplūko pašreizējo situāciju laukos un gaidāmo nākotni. “Tumsas krīze vecajam Andžiņam uzkrita tikpat pēkšņi kā visas citas krīzes. Bija apgāzusies elektrolīnija. Savukārt “elektrības vīriem” sava krīze — štati samazināti no apakšas līdz galvas galam. Simt kilometru attālajā pilsētā brigāde vēl esot, tā izbraukšot, līdzko varēšot. Andžiņš kausēja aitu taukus un lēja mazos trauciņos, tur ielipināja lupatas degli, un gaismekļi iznāca vareni. Valdības pārstāvji skaidroja, ka tumsai esot labvēlīga ietekme — palielinoties dzimstība. Andžiņš gan šaubījās, vai pēc 80 gadu vecuma viņš šo funkciju spēs veikt, bet jaunāku cilvēku tuvākajā apkaimē nebija.”
Ticība Latvijai
Cerību pilnus vārdus dzejā Latvijai veltījis jaunjelgavietis Roberts Ludboržs:
“Izkopsim radošu garu,
Lai neziņa negrimst un zūd.
Zinātne — gaisma tuneļa galā —
mācīs, kā pastāvēt, būt.
Mēs dosim šai zemei spēku,
Un spēku tā vairos mums —
Tēvzemi augšāmceļot,
Tā augšāmcels arī mūs!”
