Neticami, bet fakts — pirmdien Satversmes tiesa (ST) pieņēma pozitīvu lēmumu par labu ap 9000 pensionāru iesniegumiem ar prasību atdot nelikumīgi ieturēto pensijas daļu. Kopumā valstij būs nepieciešami līdz 183 miljoniem latu ieturēto pensiju un to pilna apmēra izmaksai. Tā patiesi ir vislabākā dāvana lielajai pensionāru saimei, bet ne jau valsts gādāta. Sirmgalvji vienkārši saņems to, ko paši savā mūžā nopelnījuši.
Daudziem arī pāris latu ir liela nauda, par ko nopirkt ikdienā pašu nepieciešamāko. Tiem, kuri pieraduši šķiesties ar naudu, nesaprast, kā var izdzīvot ar dažiem desmitiem latu, bet pensionāri to māk. Daudzi pat bērniem un mazbērniem palīdz, iekrāj naudu bērēm. Un ja no jau tā nelielās summas “nošķin” kaut desmit procentu, tad par tādu netaisnību sirds sāp ne tikai pensionāriem, bet ticība nākotnei zūd arī pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēl nav sasnieguši pensijas vecumu. Kas notiks ar viņiem, kad dosies pelnītā atpūtā? Kāda jēga, šobrīd maksājot nodokļus krāt, “laimīgām vecumdienām”, ja pēkšņi vienā dienā to visu pilnīgi atklāti kāds var atņemt?
Lai arī izmaksājamo naudu, iespējams, nāksies meklēt no jau tā knapā budžeta, paaugstinot kādu nodokli vai kādam “nogriežot” algu, pensionāri pierādījuši, ka joprojām dzīvojam tiesiskā valstī. Vajadzīga neatlaidība, zināšanas, saliedētība, un savu iespējams panākt.
Lai arī Starptautiskā valūtas fonda prasība bija ekonomēt līdzekļus, cik vien var, tiešas norādes, ko un kā samazināt, nebija. Tā bija Latvijas valdības izvēle ekonomēt uz tautas visneaizsargātākās daļas rēķina. Šāda steidzīga lēmuma pieņemšana bija pretrunā ar vairākiem likumiem, tajā skaitā Darba likumu. Vai to jau laikus nezināja kompetentas personas? Maz ticams.
Nauda būs jāatdod, tam piekritis gan Valdis Dombrovskis, gan citi politiķi, bet vai šāda summa bija ierēķināta, veidojot nākamā gada budžetu? To tomēr nāksies atrast.
Pēc sprieduma pasludināšanas daļa pensionāru, vēloties parādīt cēlu sarkastisku žestu, ieturētos 10 procentu grib ieskaitīt Valsts kasē, tā teikt, mēs bez šīs naudas nenomirsim, jums tā vairāk vajadzīga. Viena pensionāru daļa šādu rīcību neatbalsta, sakot, par ko tad vajadzēja cīnīties, ja rezultātā nekas nav iegūts? Vai tā valdības vīrus varētu nokaunināt? Vai tas būtu kā protests? Iespējams, ja jau savādāk nevar.
