Ziemassvētkus visi svin lielākoties atvijā, bet vienmēr ir cilvēki, kas tos vēlas aizvadīt kādā citā sniegotā valstī vai karsēties dienvidu saulē.
No sala vasarā
“Jaukā sniegotā ziemā Latvijā svētvakars ir sirdi aizkustinošs — vien jāmāk to pavadīt īpaši, nevis pie galda un televizora. Arī manai ģimenei ir bijuši jauki Ziemassvētki tepat Latvijā. Reiz sniegotos Ziemassvētkos mežā rotājām zaķu egli, un tas bija neaizmirstami. Tomēr, ja gribas kontrastus, var Ziemassvētkus pavadīt ārpus Latvijas,” saka tūrisma firmas “Remiro” vadītāja Renāte Bērziņa.
Viena no tādām valstīm ir Taizeme — smaidu, tempļu un orhideju zeme. “Man ir laimējies tur būt dažādās sezonās, bet Ziemassvētkos kontrastus var izjust īpaši. Latvijā ir sniegs vai slapjdraņķis, bet Taizemē — ap plus 30 līdz 40 grādu,” stāsta Renāte Bērziņa.
Rodas nerealitātes izjūta
Vai ir Ziemassvētku noskaņa? “Taizemieši to cenšas radīt, pušķojot mākslīgās egles un cepot piparkūku namiņus, veidojot mākslīgos sniegavīrus, lai eiropieši justos kā Ziemassvētkos, tomēr tūristiem rodas nerealitātes izjūta — šķiet neticami, ka tik karstā laikā ir Ziemassvētki,” stāsta Renāte Bērziņa. Puansetijas jeb Ziemassvētku zvaigznes, kuras mēs Latvijā cits citam dāvinām podiņos, tur aug dabā. Zied ingvers, kamēlijas, orhidejas un rododendri. Tūristus autobusā ikreiz sagaida autovadītājs, kurš no ledaina spainīša pasniedz salveti.
Kāju rausta snuķītis
Var peldēties un sauļoties. Ziloņa mugurā var doties nelielā izjādē un iepazīt džungļus. “Ir tikai viena nelaime — zilonim nepārtraukti nepieciešama “degviela”, tādēļ vizināšanās nereti pārvēršas par viņa barošanas tūri, jo zīdaini samtainais snuķis cītīgi tausta un tūristu rokās meklē ko gardu. Nereti no apakšas kāju rausta vēl viens ziloņmātei sekojošs mazāks snuķītis. Ceļā ik pa laikam ir džungļu “tankštelles”, kur var iegādāties kārtējo banānu vai cukurniedru saišķi,” stāsta Renāte Bērziņa.
Taizemē var noskatīties arī ziloņu šovus, kad viņi cīnās, iet parādē, sadevušies snuķiem, spēlē futbolu, basketbolu, boulingu, brauc ar velosipēdiem, kāpj pāri brīvprātīgajiem no publikas un viņus izjoko, krāšņi tērptas “ziloņmeitenītes” ap snuķīšiem apļo riņķus, bet “ziloņpuiši” mākslinieciski apglezno krekliņus.
Var arī apmeklēt krokodilu audzētavu. Reiz kādam tūristam, uz viņiem skatoties no augšas, nokrita saulesbrilles, un pēc brīža tās jau nokļuva krokodila rīklē. Kompensācijai var ieēst krokodila zupu, kas gan atgādina vistas buljonu.
Taizemietis grib suvenīru — sniegu
Kontrasti gadās arī pašiem taizemiešiem. Piemēram, kāds pazīstams Taizemes gids, pirmoreiz būdams Šveicē, ieraudzīja sniegu. Vēlēdamies to aizvest mājās un parādīt ģimenei, viņš to ielika plastmasas maisiņā. Protams, pēc kāda laika viņa “suvenīrs” bija izkusis…
