Ziemassvētki esot brīnumu laiks. Kopš 1994. gada Pļaviņu novadā 24. decembrī reģistrēta tikai viena laulība. Šajā datumā 2005. gadā likteņus savienoja pļaviņieši Marina un Ginta Freiji.
— Kāpēc kāzām izvēlējāties tieši 24. decembri?
— Šo datumu izvēlējos es, jo man likās, ka tas ir īpašs, to arī būs viegli atcerēties, varēs svinēt reizē ar Ziemassvētkiem, — stāsta Marinas kundze. — Šajā datumā pirms astoņiem gadiem Gints mani bildināja. Kāzu diena bija ļoti skaista, bija sals, romantiskās sniega pārslas no debesīm nekrita, tomēr sniga.
— Pastāstiet, kā jūs satikāties?
— Pirmā tikšanās bija prakses laikā, kad mācījos Jēkabpils agrobiznesa koledžā, un bija vajadzīga prakse tirdzniecībā. Strādāju kafejnīcā pie Ginta mātes Larisas. Tad Gints mani pamanīja un, kā viņš saka, iekritu viņam sirdī. Sākās mācības, dzīvoju kopmītnēs, viņam patika negaidīti ierasties un sagādāt pārsteigumus: ziedi, kopīgas pastaigas… Tā pamazām viņš iekaroja manu sirdi, kaut gan sākumā es nemaz negribēju ar viņu satikties un pat izvairījos no viņa. Aptuveni pēc pusotra gada piedzima mūsu dēls Ričards — viņš bija tas brīnums, kas mūs satuvināja.
Mūsu ģimenes tradīcija ir sagaidīt Ziemassvētkus pie Ginta mātes. Decembris mums ir svētku mēnesis — dēls piedzima 10. decembrī, tad Ziemassvētki, mūsu kāzu gadadiena, pirmajos Ziemassvētkos ir Ginta mātes vārda diena.
— Kāds ir jaukākais pārsteigums, ko jūs viens otram esat sagādājuši kāzu jubilejā?
— Ļoti liels pārsteigums, kas man pašai ir vismīļākais, bija mūsu pirmajos kopīgajos Ziemassvētkos, kad Gints man uzdāvināja gredzenu un bildināja, bet apprecējāmies mēs tikai pēc pieciem gadiem, kad gaidīju otro bērniņu.
— Kuri svētki ir tuvāki sirdij?
— Tās ir Lieldienas. Bērni tic Lieldienu zaķim, īpaši dēls Ričards. Tas ir ļoti jauks laiks — kopīgi krāsojam olas, ko vēlāk bērniem neredzot, paslēpjam dārzā dažādās vietās, bet nākamajā dienā Ričards un Diānu dodas tās meklēt mājas pagalmā. Viņi tā priecājas!
— Vai Ziemassvētku svinēšana mainās, kad ģimenē ir bērni?
— Noteikti, jo bērni Ziemassvētkus dara īpašus. Viņi no sirds tic Ziemassvētku vecītim, vēlas zem eglītes ieraudzīt dāvaniņas un nevar sagaidīt, kad tās varēs izsaiņot. Tas prieks, kas staro bērnos, rada prieku sirdī pašiem. Vienmēr visi kopā braucam uz mežu meklēt eglīti, kas bērniem ļoti patīk, kopīgi to rotājam. Cepam piparkūkas un tradicionāli vāram pelēkos zirņus. Ziemassvētku laiks ir ļoti īpašs, miera, klusuma piepildīts, tas ir piedošanas un mīlestības laiks. Gribam novēlēt visiem jaukus, siltus, mīļus Ziemassvētkus un saticības, mīlestības bagātu Jauno gadu!
