Rīt Adventes vainagā iedegsim ceturto sveci. Vēl jāsteidz gādāt dāvanas, cept piparkūkas, izmantot atlaides pirkumiem… Kā katru gadu. Tomēr lielāka māka ir pašiem būt gaišākiem un Ziemassvētku izjūtu radīt citiem.
Manu draugu pulkā ir cilvēki, kuri paši ir kā mazas saulītes. Tikšanās ar viņiem silda sirdi. Kāds paziņa pirms diviem gadiem palīdzēja draugam aizvest ledusskapi kādai ģimenei. Par redzēto viņš bija šokā. Tur sieviete kopā ar savu 16 gadu veco meitu pūlējās glābt dzīvību 13 gadu vecai māsiņai. Meitenīte bija pavisam bezpalīdzīga — attīstības ziņā apmēram divgadīga bērna līmenī. Ģimene dzīvoja 15 kilometru no pilsētas, sešus kilometrus no tuvākā veikala vecā neapkurinātā mājā… Pēc redzētā jaunietis savā dienasgrāmatā ierakstīja: “Cik labi, ka varu staigāt, runāties ar cilvēkiem, pa reizei pat dzīvi baudīt. Bet cik daudz ir cilvēciņu kaut kur aiz sienām, par kuru skumjām, nopūtām un sāpēm mēs pat nenojaušam un kuriem vienīgie palīgi ir tikai viņu pašu tuvākie.”
Toreiz viņš portālā draugiem.lv visiem saviem paziņām nosūtīja vēstuli ar lūgumu kaut mazliet saziedot naudu, lai palīdzētu šai ģimenei. Par savāktajiem 195 latiem viņš šiem cilvēkiem nopirka gan produktus, gan malku. Puisis šai ģimenei palīdzēja arī pērn. Vasarā un tajos Ziemassvētkos organizēja palīdzību bērniem, kuriem trūkst ģimenes siltuma.
— Zini, ir ļoti grūti lūgt palīdzību, jo tas prasa milzīgu manu paziņu uzticēšanos, es taču naudu lūdzu ieskaitīt personīgajā kontā. Ja jau ziedo, acīmredzot tic, — šonedēļ teica mans paziņa. — Gribētos jau iedot cilvēkiem makšķeri, nevis zivi, bet nav tādu iespēju.
Pēc reklāmām šķiet, ka grūtdieņi sarodas tikai Ziemassvētkos. Tad aicina viņiem palīdzēt. Taču došanas priekam nevajadzētu beigties līdz ar svētkiem. Tam jāturpinās arī ikdienā, jo neba ar vienu LNT akciju, kura būs rīt, varēs atrisināt visas problēmas.
