Sarunas gliemeža cienīgā tempā, stīvēšanās, ik pārdienas aizdomas par strupceļu un protestētāju bari — uz tāda fona Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā jau divas nedēļas norisinās ANO konference, kurā būtu jāpanāk globāla vienošanās par klimata izmaiņu ierobežošanu. Klimata konference piektdien noslēdzās. Stīvēšanās starp abām lielākajām piesārņotājām — Ķīnu un ASV —, kā arī strīdi starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm draudēja novest sarunas strupceļā. Ceturtdien Kopenhāgenā bija pulcējušies apmēram 130 pasaules valstu līderi. Kopenhāgenas samits ir līdz šim ievērojamākais mēģinājums globālā līmenī vienoties par klimata izmaiņu ierobežošanu un tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzuma samazināšanu.
Konferences norisi aizēnoja arī novembra beigās atklātībā nākusī klimatologu elektroniskā sarakste, kas liecina, ka Austrumanglijas Universitātes (UEA) Klimata pētniecības nodaļas direktors Fils Džonss un citi zinātnieki, iespējams, sagrozījuši iegūtos datus, lai nepieļautu, ka viņu atbalstītā teorija par globālo sasilšanu tiktu apšaubīta. Skandāls, kas jau ieguvis nosaukumu “Klimatgeita”, izraisījis vētrainu reakciju, īpaši jau ASV Senātā, kur pašlaik norit sīva cīņa ap izmešu samazināšanas likumprojektu.
Kioto protokola
pēctecis
2012. gadā beidzas Kioto protokols, kura mērķis ir ierobežot atmosfēras piesārņošanu ar siltumnīcas efektu izraisošām gāzēm, lai tādējādi mazinātu globālo sasilšanu, kas var izraisīt bīstamu Pasaules okeāna līmeņa celšanos un kardināli mainīt visu zemeslodes klimatisko sistēmu. Kioto protokola dalībniecēm, tostarp arī Latvijai, un Eiropas Kopienai — paredzētas rūpes, lai laikā no 2008. līdz 2012. gadam sešu svarīgāko siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas tiktu samazinātas zem 1990. gada līmeņa.
Pirms samita ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns pauda cerību, ka ilgi gaidītā sanāksme novērsīs 21. gadsimta lielāko postu. Kopenhāgenas vienošanās ietekmēs pasaules valstu attīstību — klimata pārmaiņu ierobežošanai nepieciešama pāreja uz videi draudzīgu un ilgtspējīgu ekonomisko attīstību.
Patlaban jaunattīstības valstis, no kurām daudzas ir nabadzīgas, turklāt cieš no klimata pārmaiņu sekām un kuru emisijas pieaug līdz ar tautsaimniecības attīstību, uzskata, ka vēsturiskā atbildība par klimata situāciju ir attīstītajām valstīm, kam jāveic un jāfinansē lielākā daļa klimata politikas pasākumu. Attīstītās valstis uzskata, ka bez jaunattīstības valstu reālas līdzdalības nav iespējams samazināt globālās emisijas līdz līmenim, kas stabilizē temperatūru divus grādus virs pirmsrūpnieciskā līmeņa.
Attīstītās valstis būtu gatavas sniegt finansiālu atbalstu jaunattīstības valstu klimata pasākumiem, bet vēlas stingru kontroli pār naudas izlietojumu, kā arī skaidru informāciju par jaunattīstības valstu emisijām.
Strupceļa nebūšot
Eiropas Savienība vienpusēji apņēmusies līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 20 procentiem un līdz 2050. gadam par 80 līdz 95 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gadu. ES gatava līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 30 procentiem, ja citas attīstītās valstis uzņemas līdzvērtīgas saistības un arī jaunattīstības valstis veic emisiju ierobežošanas pasākumus.
ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām patlaban paredz pienākumu klimata politikas pasākumus finansēt tikai Konvencijas II pielikumā norādītajām attīstītajām valstīm. Pārejas ekonomikas, tajā skaitā Latvija, un jaunattīstības valstis ir finansējuma saņēmējas un var sniegt atbalstu brīvprātīgi. Latvija šobrīd veic tikai obligātās iemaksas Konvencijas un Kioto protokola darbības nodrošināšanai.
Japāna paziņojusi: ja Kopenhāgenā izdosies panākt visaptverošu vienošanos, tā atvēlēs jaunattīstības valstu atbalstam cīņā ar klimata izmaiņām pamatīgu summu — 1,75 triljonus jenu (9,45 miljardi latu)— ziņo aģentūra LETA.
Turklāt kopīgi ar Austrāliju, Lielbritāniju, Franciju, Norvēģiju un ASV Tokija paziņoja, ka laikā no 2010. līdz 2012. gadam piešķirs 3,5 miljardus dolāru īpašam fondam, kura mērķis ir novērst planētas atmežošanu.
Eiropas Savienība (ES) jau iepriekš apņēmusies piešķirt 7,2 miljardus eiro, lai finansētu jaunattīstības valstu atbalstam paredzēto fondu, kurā sākotnējā posmā — no 2010. līdz 2012. gadam — paredzēts akumulēt 30 miljardu dolāru.
ASV pagaidām nav paziņojušas summu, kuru tās būtu gatavas atvēlēt, taču Baltais nams solījis uzņemties “godīgu daļu” nastas.
Bažas pieaug
Zinātnieki aplēsuši, ka atmosfēras piesārņojuma dēļ pēdējo gadu laikā Pasaules vidējā temperatūra pieaugusi par 0,6 grādiem. Jau 2005. gadā viņi brīdināja, ka turpmākā sasilšana pat šķietami nenozīmīgā apmērā — par vienu vai diviem grādiem — var izraisīt neatgriezeniskas sekas mūsu planētas klimatiskajai sistēmai un dzīvajai dabai.
ANO klimata samitā klimatologi bažas tikai pastiprināja. “Desmitgade no 2000. līdz 2009. gadam visdrīzāk būs siltākā vēsturē, siltāka nekā 1990. gadi, kas savukārt bija siltāki nekā 1980. gadi,” paziņojis Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas ģenerālsekretārs Mišels Žaro.
Pēc viņa pārstāvētās organizācijas informācijas, 2009. gads, iespējams, būšot piektais siltākais kopš mērījumu sākšanas 1850. gadā.
Zinātnieki prezentēja klimata izmaiņu indeksu, kurā apvienoti vairāki sarežģīti faktori — oglekļa dioksīda izmešu apjoms, temperatūras izmaiņas, jūras līmenis un jūras ledāju daudzums —, kas tiek izteikti vienā, sabiedrībā saprotamā skaitlī. Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas Starptautiskās ģeosfēras—biosfēras programmas izveidotais klimata izmaiņu indekss 1980. gadā veidoja 34 punktus. Taču kopš 1997. gada indekss ir ievērojami pieaudzis, klimata izmaiņu iespaidā katru gadu palielinoties par vairākiem desmitiem punktu un 2007. gadā jau sasniedzot 574 punktus.
Zinātnieki arī pavēstīja, ka indekss samazinājies trīs gados — 1982., 1992. un 1996. gadā —, kad pasaule piedzīvoja ievērojamus vulkānu izvirdumus, kuru apjomīgais putekļu daudzums nonāca atmosfērā un uz laiku atdzesēja planētu. Taču zinātnieki uzsver, ka arvien pieaug pamats bažām, jo tikai 30 gadu laikā piedzīvotas plašas planētas līmeņa izmaiņas. ?
