No šīgada 1. septembra slēgtas vairākas Latvijas mazo slimnīcu dzemdību nodaļas, arī Aizkrauklē. Kāpēc? Centīšos izskaidrot.
Sliktākie rādītāji Eiropā
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija jau ilgi pirms ekonomiskās krīzes uzskatīja, ka Latvijā dzemdību palīdzību sniedz pārāk mazās dzemdību nodaļās un ka pareizi būtu dzemdību aprūpi koncentrēt lielajās slimnīcās, kā tas ir attīstītajās valstīs.
Perinatālās aprūpes (nedzīvi dzimušie un līdz sestajai dzīves dienai mirušie bērni) rādītāji Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir krietni sliktāki. Atpaliekam arī no Igaunijas un Lietuvas, kur dzīves līmenis ir līdzīgs — perinatālā, māšu un zīdaiņu mirstība Latvijā ir augstāka. Latvijā dzemdības visbiežāk notiek nelielās nodaļās, kur to skaits ir mazāks par 500 gadā. Vienlaikus biežāk kā citās Eiropas valstīs Latvijā bērni piedzimst zemākā līmeņa dzemdību stacionāros bez moderna aprīkojuma un augsti kvalificēta personāla klātbūtnes.
Ja dzemdību nodaļa ir maza, pacientu skaits — neliels, mazi ir arī ieņēmumi, un dzemdību nodaļa modernās tehnoloģijas nevar atļauties. Netiek nodrošināta pastāvīga ginekologa, neonatologa (bērnu ārsts, kas specializējies jaundzimušo kopšanā, aprūpē un ārstēšanā), anesteziologa klātbūtne, operāciju zāle visu diennakti. Lielā slimnīcā ar lielu dzemdību skaitu tas viss ir.
Latvijā veiktie aprēķini liecina — lai vienas slimnīcas dzemdību nodaļas uzturēšana atmaksātos, slimnīcā jāpieņem vismaz 700 dzemdību gadā. Ārsts un vecmāte nevar būt kompetenti speciālisti, ja gadā pieņem dažus desmitus dzemdību vai veic tikai desmit ķeizargrieziena operāciju. Sarežģītos gadījumos ir apdraudētas divas dzīvības.
Pārmaiņas ļoti straujas
Šobrīd dzemdību palīdzība ir organizēta trijos līmeņos. Pirmais līmenis ir mazās slimnīcas grūtniecēm ar zemu potenciālo komplikāciju risku. Otrais līmenis — reģionālie perinatālās aprūpes centri Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī un Rīgas dzemdību namā, kur uzņem priekšlaikus dzemdējušas sievietes ar nopietnām grūtniecības komplikācijām. Trešais jeb augstākais līmenis ir P. Stradiņa slimnīcas dzemdību nodaļa, kur uzņem augsta riska grūtnieces no visas valsts.
Lai apvienotu spēkus un veselības aprūpes līdzekļus, no šīgada 1. septembra slēgtas dzemdību nodaļas, kuru uzturēšana nelielā dzemdību skaita dēļ vairs nebija racionāla: Aizkrauklē (311), Talsos (387 dzemdības gadā, 2008. gada dati), Priekulē (286), Bauskā (437), Limbažos (241), Siguldā (581), Smiltenē (241), Balvos (340), Gulbenē (193), Ludzā (631) un Krāslavā (324). Patlaban valsts apmaksātus dzemdību palīdzības pakalpojumus sniedz 18 Latvijas slimnīcās.
Nav citu iespēju
Daudzos iedzīvotājos šī ziņa raisa bažas. Smagās ekonomiskās situācijas dēļ pārmaiņas medicīnā ievieš ļoti strauji, un sistēma vēl pilnībā tām nav gatava — ne visi “zobratiņi” strādā perfekti, nozīmīgs ir arī cilvēciskais faktors. Daudz pareizāk būtu bijis reformas īstenot pakāpeniski. Taču arī aizvadītie labie gadi ekonomikā nav mudinājuši saņemties un reformas īstenot lēni, plānveidīgi, vienlaikus izskaidrojot tās iedzīvotājiem. Es teiktu vēl skarbāk — šādām reformām ir pietrūcis politiskās gribas. Neviens pašvaldību politiķis nebūtu populārs savā vēlēšanu apgabalā, ja viņš būtu slēdzis dzemdību nodaļu. Arī ārstniecības iestāžu vadība nav bijusi pietiekami tālredzīga. Pirms 20 gadiem dzemdību skaits Latvijā bija divreiz lielāks nekā šodien, tāpēc mazās dzemdību nodaļas ar divreiz lielāku dzemdību skaitu varēja darboties. Taču no 1990. līdz 1995. gadam dzemdību skaits par pusi saruka. Loģiski, ka jau tolaik vajadzēja domāt, vai ir racionāli saglabāt tik daudz dzemdību nodaļu, nevis turpināt tās attīstīt, ieguldot nepamatoti lielus līdzekļus.
Ar dzemdību palīdzību saistītas izmaiņas sabiedrībā vienmēr uztver ļoti saasināti. Tagad, kad krīze ir sasniegusi smagāko punktu, slimnīcu, īpaši dzemdību nodaļu slēgšana, rada lielu rezonansi. Vienlaikus jāapzinās, ka nav citu iespēju, ja gribam sakārtotu un kvalitatīvu veselības aprūpi.
Neplānotas dzemdības būs
Pēdējā laikā medijos plaši apspriež faktu, ka pieaug dzemdību skaits neatliekamās palīdzības mašīnās, jo slēgto dzemdību nodaļu dēļ sievietes laikus nenokļūst slimnīcā. Manuprāt, šo situāciju nevajadzētu vispārināt un saistīt ar veiktajām reformām. Statistika liecina, ka neplānotās ārpusstacionāra dzemdībās katru gadu Latvijā dzimst vairāk nekā 100 bērnu. Arī Rīgā, kur palīdzība ir ļoti tuvu ikvienai grūtniecei, ik gadu ir ap 30 šādu gadījumu. Lai cik laba būtu veselības aprūpe, vienmēr būs sievietes, kas nebūs izplānojušas situāciju, visu paredzējušas un dzemdēs mājās vai pa ceļam uz slimnīcu. Ja tiek nodrošināta tīra, silta vide, profesionāla palīdzība, dzemdības neatliekamās palīdzības mašīnā nav sliktākais variants. Toties slimnīcā sieviete varēs justies droši, jo tur būs labs ginekologs, arī neonatologs, anesteziologs, moderna aparatūra, kas mazajās slimnīcās ne vienmēr bija. Protams, grūtniecēm varu ieteikt laikus padomāt par nokļūšanu dzemdību iestādē.
Diemžēl demogrāfiskās situācijas un dzemdību skaita prognozes ir pesimistiskas. Šīgada pirmajā pusgadā Latvijā reģistrēts par 1000 dzemdībām mazāk nekā pērn. Paredzams, ka arī nākamajos gados dzimstība būtiski samazināsies. Līdz ar to dzemdību nodaļu apvienošana šībrīža situācijā ir vienīgais pareizais solis.
