Lai gan Kokneses “Maxima” veikalā izvietojies zooveikaliņš ar diezgan draudīgu nosaukumu “Zvērs”, te mītošos dzīvnieciņus: trusi, jūrascūciņu. šinšilas, papagaiļus gan gribas paglāstīt un uzrunāt mīļvārdiņos. Tiesa, pārdevējai Ilzei Puišelei gan dažkārt kads pamanās sagādāt īpašas rūpes, piemēram, trusis, kurš dažkārt pa nakti pamanās izlauzties no būra un tad nu veikaliņā sataisa tādu haosu, ka pus dienai darbs.
Taču īpašs stāsts Ilzei ir par vēl vienām veikala iemītniecēm — dekoratīvajām žurciņām, kurām rit otrais mēnesis. Dažs varbūt nepatikā noskurinās, bet pārdevēja stāsta, ka viņas ir itin patīkami dzīvnieciņi.
Pirms nepilniem diviem mēnešiem uz veikaliņu atveda pelēcīgu necilu dekoratīvo žurku. Ar katru dienu viņa kļuva apaļāka. Drīz korpulences iemesls bija arī acīm skatāms — pasaulē nāca 10 žurkulēni.
Kad sievietei piedzimst divi dažādi bērniņi, piemēram, viens gaišs, otrs tumšādains, tad tā ir sensācija par kuru raksta 1. lapā. Droši vien, ja būtu žurku avīze, tad pirmajā lapā arī būtu rakstīts par šo žurciņu, jo pieci žurkulēni ir ar spalvu un pieci — bez. Dzīvnieku mīļi jau ir atzinuši bezspalvu kaķus, nu pienākusi kārta arī žurkām. Kā vēsta internetā pieejamā informācija, pēdējais modes kliedziens zooveikalos ir skinny jeb bezspalvu žurciņas un jūras cūciņas. — Acīmredzot, žurkulēnu “tētis” bijis bezspalvu, tāpēc arī daļa bērnu tādi padevušies — spriež Ilze.
Nu žurkulēni ir atšķirti no mātes (noēduši to bija galīgi vāju.) Ilze viņus divreiz dienā baro ar īpašu barību grauzējiem. Divi spalvainie un viens bezspalvas jau atradis savu saimnieku. Bija atbraucis arī kāds rīdzinieks, kurs meklējis barību savai čūskai — gribējis nopirkt uzreiz piecus, bet Ilze, zinot kādam nolūkam, žurciņas nepārdevusi. Žēl palicis.
Gudras un viegli apmācāmas
Ko par dekoratīvajām žurkām saka speciālisti — atbildi meklēju interneta resursos.
Dekoratīvās žurkas ir laboratorijas žurku pēcteči, no paaudzes paaudzē viņas atlasītas pēc šādiem kritērijiem: bailīgums un miermīlīgums. Viņām piemīt labi attīstīts intelekts, ir viegli apmācāmas.
Ar katru gadu žurkas kļūst populārākas, jo maz ēd, aizņem maz vietas un ir lētas, turklāt gudras un viegli apmācāmas. Mazo žurkulēnu jāpieradina pie cilvēka — jātur rokās, jābaro no rokas, jāsauc vārdā. Vārdam jābūt īsam un vienkāršam, saturošam šņācošas vai skaļas skaņas — tā žurka spēs vieglāk atcerēties savu vārdu.
Barot žurkas ir ļoti vienkārši — tās ēd praktiski visu. Cilvēku ēdieni gan neder un barot ar žāvētu desu viņas tomēr nevajadzētu. Grauzējiem ir speciāli paredzēta barība, kas sastāv no dažādiem graudu maisījumiem, riekstiem, žāvētiem augļiem un dārzeņiem. Žurkas ir grauzēji , tādēļ tām periodiski jāasina zobi — tas nozīmē, ka bez cietās barības ( graudu maisījuma ) iztikt nevarēs. Reizēm vēlams iedot dzīvniekam pagrauzt kādu gludu kociņu. Dzeramtraukā ( labāk slēgtā un iestiprinātā starp būrīša režģiem) vienmēr jābūt svaigam ūdenim, kas jāmaina katru dienu.
Lēnākas un mīlīgākas
Par pliko žurku dzīves īpatnībām stāsta rīdziniece Ilze Zeidlere, kura viņu uzvedību novērojusi, ne tikai strādājot zooveikalā, bet arī mājās.
— Kādēļ viņas plikas? Tādas tās ģenētiski izveidotas kādā no zinātniskajām laboratorijām. “Skinny” kopšana ar neko būtiski neatšķiras no citu dekoratīvo žurciņu turēšanas. Vienīgi vairāk enerģijas tās patērē tieši sava ķermeņa siltuma ražošanai — tātad šīs žurciņas mazliet vairāk jābaro un to būrītis jānovieto kādā siltākā vietā. Mani novērojumi liecina, kas plikās žurciņas nav tik straujas, kā to spalvainās māsas, ir daudz mīlīgākas. Kā visas žurciņas, arī plikās ir ļoti sabiedriskas, attapīgas, iegaumē savu vārdu. Skinny ādas krāsa var būt gan maigi rozā, gan tumšāka un pat plankumaina. Skinny ir ļoti siltas un, ja ne skats, kas varbūt daļu cilvēku biedē, viņas ir pat ļoti patīkami turēt rokās. Iespējams gan, ka plašas pielūdzēju masas šie plikuči tāpat nepiesaistīs, tomēr kāda jaunieša — dzīvniekmīļotāja mājās — skinny var pat ļoti ticami iedomāties!
Abpusēja mīlestība
Savulaik pavisam traki bija kādam amerikānim. Viņš mājās audzējis 1000 dekoratīvo žurku, taču bijis spiests atzīt, ka grauzēju kolonija “kļuvusi nedaudz nekontrolējama.” Lai gan 67 gadus vecais Rodžers Daiers norādījis, ka grauzēju un viņa mīlestība esot abpusēja, tomēr viņš apsūdzēts par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, tādēļ mīluļi viņam atņemti.
Uzziņa
* Ir divas kailo žurku šķirnes — sfinksi un reksi (vietām ķermeni klāj asas spalvas).
* Jāizvēlas tāds būris un rotaļlietas, kas nevar traumēt maigo dzīvnieka ādu.
* Vajag sargāt kailos dzīvniekus no caurvēja un iekārtot tām īpaši siltu, mīkstu guļvietu.
* Kailajiem dzīvniekam nepieciešams proteīniem un taukiem bagātāka barība nekā pūkainajiem.
Kailo žurku dzīves ilgums ir salīdzinoši īss — līdz 1,5 gadiem.