Narkotisko vielu, alkohola, smēķēšanas, kafijas, attiecību, ēšanas un citu atkarību, kā gūstā cilvēks var nonākt, ir ļoti daudz. Jaunākā no atkarībām ir iepirkšanās. Laiks, ko pavada, veikalā iepērkoties, daudziem cilvēkiem ir kā zāles, līdzeklis, kas palīdz aizmirst visas problēmas, taču tā var kļūt par nekontrolējamu atkarību. Laukos tādas nav, jo nav jau pašu galveno vaininieku — lielveikalu, bet pilsētniekiem gan kārdinājumu netrūkst.
Liela daļa cilvēku daudz laika labprāt pavada veikalos, pārcilājot rūpniecības preces, pārtiku, un nereti ar domu “varbūt kādreiz noderēs” iegādājas arī nevajadzīgas lietas. Pirkt mudina gan reklāmas, gan izdevīgie piedāvājumi veikalos — akcijas, atlaides. Speciālistu vidū nav vienprātības, vai atkarība no iepirkšanās ir tikpat bīstama vai mazāk kaitīga kā atkarība no alkohola, narkotikām, cigaretēm. Iepirkšanās atkarība biežāk apdraud sievietes nekā vīriešus, jo viņas ir vieglāk ietekmējamas. Atkarību veido nervu kairinājums, ko rada iepirkšanās izraisītās patīkamās emocijas vai pat eiforija. Psihologi uzskata, ka iepirkšanās daļai cilvēku ir iespēja labi pavadīt laiku vai uz brīdi aizbēgt no savām problēmām.
Lai mēģinātu no šīs atkarības atbrīvoties, psihologi ieteic rast alternatīvu — sporta zāles apmeklējums, pastaiga, galda spēles, grāmatu lasīšana var novērst domas no skrējiena pa veikaliem.
Iepirkšanās atkarību nevar saistīt ar jēdzieniem “daudz naudas” vai “maz naudas”. Ja cilvēkam ir nepieciešamība būt tirdzniecības centrā, tad šī vēlme nebūs atkarīga no maka biezuma, jo iepirkšanās rada komforta un drošības izjūtu.
Viedokļi
Mairis (38)
— Lai gan mana sieva to neatzīst, tomēr domāju, ka viņai piemīt iepirkšanās atkarība. Nespēju saprast, kā algu var iztērēt nedēļas laikā? Katru nedēļas nogali dodamies uz lielajiem tirdzniecības centriem, un tad tikai sākas — teju visas akcijas preces sagulst iepirkumu ratiņos. Ja jautāju, vai mums tiešām to vajag, sieva tik pārliecinoši iebilst, ka jāpērk, kamēr ir atlaide, jo pēc tam tik un tā nāksies pirkt, bet dārgāk. Diemžēl arī krīze viņai neko nav likusi saprast — tāpēc netērē mazāk, tādēļ man jārod iespēja strādāt vairāk, lai varētu uzturēt ģimeni. Nepatīkamākais, ko nesen uzzināju, ka sieva aizņēmusies naudu, lai tikai varētu nopirkt kārtējo nevajadzīgo mantu kaudzi. Dzīvojam divistabu dzīvoklī, un mani kaitina, ja, atverot skapi, izbirst lērums tualetes papīra iesaiņojumu. Jādzīvo šodienai un jāsaprot, ka labās emocijas jārada, nevis jācenšas nopirkt.
Aiga (34)
— Strādāju ļoti atbildīgu darbu, un uzņēmuma vadība ir prasīga. Problēmas ģimenē, liekais svars, nepatikšanas darbā, strīdi ar draudzeni — nesen pamanīju, ka visas dzīvē notiekošās negācijas mēģinu atrisināt ar iepirkšanos. Pirmoreiz uz pārmērīgi biežo laika pavadīšanu, rakņājoties veikalu plauktos, man norādīja māsa, tad arī sāku domāt par saviem iepirkšanās paradumiem. Darbdienās veikalā ieeju vakarā — nopērku ģimenei pārtiku, kaut labi zinu, ka vīramāte mājās sagaidīs ar siltām vakariņām un manis iegādāto neviens neēdīs. Tomēr trakākās ir nedēļas nogales, tās es pavadu veikalos. Scenārijs ik nedēļu atkārtojas — no rīta sāku “ķemmēt” visus pilsētas apģērba veikalus, protams, bez pirkumiem neiztieku, vakarpusē nogurusi dodos uz supermārketu un nopērku ģimenei pārtiku visai nedēļai. Ik sestdienas vakaru cītīgi gatavoju vakariņas — cepu, vāru, šmorēju un sev nosolos nākamo dienu pavadīt mājās, taču svētdienas rīta pastaiga parasti beidzas apģērba vai saimniecības preču veikalā. Pērku visu, kam ir atlaides, — ja nu pēkšņi noder? Svētdienas vakarā secinu — kārtējās brīvdienas pavadītas veikalos, atpūtusies neesmu, bet īgna un nogurusi gan. Morālās “paģiras” par nevajadzīgi iztērēto naudu neliek mieru vēl vairākas dienas. Atkal un atkal apņemos, ka šī ir pēdējā nedēļas nogale, ko pavadu skrējienā pa veikaliem, taču nākamajās brīvdienās nekas nemainās, jo nedēļā gadās daudz nepatīkamu pārdzīvojumu, notikumu un, lai nevajadzētu par tiem domāt, atkal steidzos iepirkties. Ja iepērkos, jūtos slikti, bet, ja kādu iemeslu dēļ to nedaru, jūtos vēl sliktāk, pārņem tukšuma izjūta, no kuras grūti atbrīvoties.
Maija (23)
— Pārtikas veikalā iepērkos ik dienu, arī apģērba veikalā iegriežos bieži. Pārskatot sava drēbju skapja saturu, secināju, ka vismaz pusi iegādātā apģērba nekad tā arī neesmu uzģērbusi. Lielu daļu džemperīšu, jaku, svārku vienu reizi uzvelku, un tad tie “ieslīd” skapja dziļumos. Paradokss — skapis ir tik pilns, ka vairāk tajā nekam nav vietas, tomēr ik rītu domāju, ka nav ko ģērbt mugurā. Nevaru paiet garām arī akcijas precēm, ja izdevīgs piedāvājums — jānopērk. Saprotu, ka nav pareizi iegādāties krājumus, ko, iespējams, nekad neizmantošu, tomēr nevaru sevi piespiest un paiet garām vilinošajam piedāvājumam. Turklāt, esot veikalā, aizmirstas teju visas problēmas.
Interesanti.
Pētījumi liecina, ka ir ap 200 atkarību. Mūsdienās aizvien aktuālāka kļūst atkarība no iepirkšanās.
Vairākās pasaules valstīs izveidotas klīnikas sievietēm, kurām vajadzība pēc nepārtrauktas iepirkšanās un naudas tērēšanas kļuvusi par nopietnu slimību.
Šo atkarību atklāja aptuveni pirms desmit gadiem.
