Aizkraukles novada dome nolēma Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja darbinieku skaitu nesamazināt, bet algas gan no 1. janvāra būs mazākas par apmēram 40 procentiem, un neviens nestrādās pilnu likmi.
Labāk lai paliek visi
“Staburags” jau informēja, ka muzeju novada dome pārņēma no rajona padomes. Iestādes direktore Dzintra Cepure stāsta, ka muzejā kādreiz strādāja desmit darbinieku, pāris devās pensijā, un tagad ir astoņi. Viņa uzskata, ka valstī jau tā ir daudz bezdarbnieku un labāk samazināt slodzi un algu, nevis papildināt viņu rindas.
No 1. janvāra pirms nodokļu nomaksas muzeja direktore mēnesī saņems 401 latu, galvenā krājumu glabātāja — 224, galvenā speciāliste un muzeja pedagoģe — 195, zāles pārzine — 126, restauratore— māksliniece — 190, saimniecības vadītājs — 173, apkopēja — 144 latus.
“Skumji, ka, piemēram, muzeja speciāliste ar augstāko izglītību un lielu pieredzi starptautisku pasākumu organizēšanā un zinātnisku darbu veikšanā saņems tikai mazliet vairāk par minimālo algu, tomēr šis laiks jāpārdzīvo,” saka Dzintra Cepure.
Darba laiks nemainās
Tomēr apmeklētāji izmaiņas nejutīs, un muzejs strādās tāpat, kā līdz šim: brīvdienas būs pirmdienas un otrdienas, bet pārējā laikā tas atvērts no pulksten 10 līdz 17. Ieejas maksa nav palielināta — 50 santīmu pieaugušajiem un 20 santīmu bērniem, bet trešdienās pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm un invalīdiem ieeja ir bez maksas. “Esam elastīgi un, ja vajadzīgs, pasākumus muzejā organizējam arī brīvdienās,” teic direktore.
“Ko jūs visi tur darāt?”
Dažkārt cilvēki jautā: “Muzejs taču ir tik mazs, tur nekā nav, ko tur dara tik daudz darbinieku?”. Dzintra Cepure teic, ka ekspozīcijas, izstādes un dažādi pasākumi ir tikai redzamā daļa, bet apjomīgs ir zinātniskais darbs, kas aiņem daudz laika un ir viena no muzeja pamatfunkcijām.
Krājumu apjoma ziņā muzejs ir sestais lielākais valstī — tajā glabājas vairāk nekā 80 000 eksponātu, no tiem liela daļa ir fotogrāfijas, dažādi dokumenti un iespieddarbi. No visiem eksponātiem apmēram 3,5 tūkstoši ir ievietoti Nacionālajā muzeju krājumu kopkatalogā. Katru eksponātu nofotografē, skenē, veido zinātnisko aprakstu. Šādu darbu muzeju speciālisti veic visā valstī, un lielāko muzeju eksponātus jebkurš var apskatīt interneta mājaslapā www.nmkk.lv. Arī turpmāk muzejs veiks šo darbu, taču vairs ne tik intensīvi, jo ir likvidēta krājuma uzskaites speciālista amata likme. Līdzekļu ekonomijas dēļ mazāk brauksim ekspedīcijās. Muzeja darbinieki ir nofotografējuši visus Aizkraukles reģiona kultūrvēsturiskos objektus, un šis darbs jāveic ik pēc vairākiem gadiem, fiksējot izmaiņas. Ir interesanti salīdzināt, kā ir tagad un kā bija kādreiz.
Latviešu bērni ar angļu akcentu
Saskaņā ar perspektīvās attīstības plānu šogad uz vecajiem pamatiem bija paredzēts uzcelt šķūni, tad būtu viss ēku ansamblis ar dzīvojamo māju (tur izvietotas ekspozīcijas un rīkojam izstādes), klēti (tur tagad ir izstāžu nams), kūti (glabājas krājumi), tomēr tagad par to kādu laiku jāaizmirst, un par muzeja eskponātu kļūs arī ēkas projekts. “No jauna uzceltās ēkas — klēts un kūts — neizskatās tā kā sendienās, tomēr jebkurš apmeklētājs var gūt priekšstatu par latviešu sētu, ēkas izvietotas tā, kā tās kādreiz bijušas,” saka Dzintra Cepure. “Apmeklētāju ziņā ir kāda jauna tendence — uz muzeju savus bērnus ved gados jauni vecāki, kuri dzīvo un strādā Īrijā vai kādā citā valstī un uz Latviju atbraukuši ciemos. Bērni jau runā ar angļu akcentu. Tas ir skarbi, smeldzīgi, bet fakts. Arī šī iemesla dēļ muzeji ir vajadzīgi — lai svešumā augušiem latviešu bērniem pastāstītu par savas tautas vēsturi.”
Neesam peļņas avots
Kā muzejs turpmāk domā pelnīt? Dzintra Cepure teic, ka muzejs nekad sevi neatpelnīs — maksas pakalpojumus tas sniedza arī līdz šim, un gadā tā izdodas iekasēt ap 1000 latu. “Muzeji nav peļņas avots!” viņa uzsver.
Muzeja speciālistu veidotās izstādes ceļo pa novadiem. Maksa ir simboliska, un novadi par tām maksās arī turpmāk, tāpat kā līdz šim.
Muzejs ir vienīgā vieta pilsētā, kur autentiskā vidē — lauku sētā — notiek tradicionālās kultūras pasākumi: Ziemas saulgrieži, Lieldienas, Meteņi, Jāņu ielīgošana, Jēkabdienas amatnieku svētki, Mārtiņi, Miķeļi. Muzejpedagoģiskās programmas skolēniem speciālists vada ne tikai muzejā, bet arī skolās. Maksa nav liela, tomēr dažkārt lauku skolotājas pauž sašutumu: “Bērniem jāmaksā tik daudz — divdesmit santīmu!”
No skolām muzeja iespējas visaktīvāk izmanto Aizkraukles pilsētas sākumskola — pie mums notiek gan mācību stundas, gan konkursi.
Muzejs rīko arī atrakcijas jaunlaulātajiem, iznomā telpas dažādiem pasākumiem, tā teritorijā ir labiekārtota ugunskura vieta.
Aizkraukles novada dome šoruden apstiprināja pakalpojumu cenrādi. Piemēram,
par ugunskura vietu vienai grupai jāmaksā 4,20 latu, par jaunlaulāto un kāzu viesu uzņemšanu atkarībā no grupas lieluma jāmaksā no 8 līdz 25 latiem, ekskursija grupai muzejā un tā apkārtnē maksā 1,65 latus, personālizstādes sarīkošana māksliniekiem — 21 latu mēnesī. Jāmaksā arī par krājuma materiālu izmantošanu.
Finansējumu muzejs cenšas iegūt, arī rakstot dažādus projektus izstāžu un pasākumu organizēšanai.
