Kamēr valdība plāno, kādus vēl nodokļus tautai uzkraut, pēc dažiem gadiem var ievērojami sarukt iedzīvotāju skaits, kuri varētu nodokļus maksāt. Un ne tikai tāpēc, ka līdzšinējie nemaksātāji vēl vairāk iegrims “ēnu ekonomikā” un ieraus tur arī pagaidām vēl godīgos maksātājus. Vienkārši Latvija fiziski zaudē iedzīvotājus reproduktīvā vecumā — sievietes un vīriešus, kuri aizbrauc no savas dzimtenes un bērnus laiž pasaulē citā valstī, reģistrējot viņus par šīs valsts pilsoņiem. Mūsdienu emigranti nebūt nav kļuvuši par Īrijas, Lielbritānijas, Norvēģijas vai kādas citas valsts patriotiem, bet rīkojas tā, lai savus pēcnācējus labāk nodrošinātu, sociāli aizsargātu.
Latvijā šīgada deviņos mēnešos bērnu dzimstība samazinājusies par 8,3 procentiem. Pērn šajā laikā piedzima 18 400 bērnu, šogad — vairs tikai 16 870. Oktobrī Latvijā dienas gaismu ieraudzīja vien 1680 mazuļu. Katram skaidrs, ka demogrāfisko situāciju visvairāk ietekmē ekonomiskā krīze, bezdarbs, ģimeņu arvien sarūkošie ienākumi un, galvenais, nedrošība par rītdienu, neticība nākotnei. Nav liela māka laist bērnu pasaulē, nezinot, vai spēsi viņu pabarot, apģērbt, izskolot. Vēl vairāk dzimstība samazināsies, kad nākamgad stāsies spēkā valdības noteiktie “griesti” tā dēvētajām “māmiņu algām”. Protams, daudzi teiks: agrāk nebija ne šādu “māmiņu algu”, ne lielas dekrēta naudas, bet bērni tik un tā dzima. Tiesa, bērni ir dzimuši pat kara un bada laikā, jo dzīvības turpināšanas instinkts ir cilvēka dabā. Tomēr sabiedrība evolūcijas gaitā kļūst arvien izglītotāka un ģimenes modeli plāno, nevis ļaujas instinktam nedomājot.
Pašreizējā demogrāfiskā situācija liecina, ka daži ķēdes posmi sabiedrības attīstībā var tikt sarauti. Mēs, kas šobrīd strādājam un pelnām naudu savu vecāku pensiju izmaksai, vairs nevaram būt droši, ka Latvijā būs pietiekami strādājošo, kad pienāks mūsu atpūtas laiks, jo viens ķēdes posms ekonomiskās krīzes dēļ būs sarauts. Bērni vienkārši nebūs piedzimuši. Vai papētījāt aizvadītā mēneša demogrāfisko situāciju Aizkraukles reģionā? Nomiruši 40 iedzīvotāju, piedzimuši — 20. Zaudējam divreiz vairāk nekā iegūstam. To mēs saucam par negatīvo bilanci. Reti mēdz būt “pa nullēm”, bet pozitīvas bilances pēdējos gados nav bijis vispār. Vairāku mēnešu laikā šodien ir vienīgais laikraksta numurs, kurā nav nevienas līdzjūtības…
Kad ielās redzu nākamās māmiņas gaidībās, domāju: varbūt tomēr statistikā kaut kas nav pareizi, varbūt nemaz nav tik slikti? Jo vairāk mazuļu vecāki vizina ratiņos, jo lielākas cerības, ka visas jaunās sievietes un spēcīgie vīrieši uz ārzemēm neaizbrauks un neaizvedīs turp mūsu valsts nākotni.
