Kaut gan citi baltie stārķi uz ziemošanas vietām devās jau augusta pēdējās dienās, daži īpatņi vēl aizvien satopami tepat Latvijā. Par to vēstī lasītāji, kuri jautā — kā palīdzēt stārķim, kurš staigā netālu no mājām?
Ik gadu vērojami šādi neaizlidojuši gājputni — apliecina stārķu pētnieki un iesaka nedarīt neko. Proti, dabiskajos procesos iejaukties nedrīkst. Tie, kuri nepakļaujas dabas likumiem, tiek delimitēti, turklāt, kamēr vien vaļā ir kāda ūdenstilpe, putns sev barību atradīs — mierina stārķu pazinēji. Kad tās aizsals, protams, būs beigas, bet tā dabā notiek — uzsver dabas pētnieki.
Iemesli, kāpēc putns nav aizlidojis reizē ar ciltsbrāļiem, varot būt vairāki, piemēram, trauma vai barības ietekmē iedarbojušies ķīmiskie procesi, kas likuši zaudēt migrācijas instinktu.
Ja nu kāds gluži nevarot noskatīties putna bojāejā, esot pieļaujams viņu noķert un izmitināt kūtī. Par to, ko putns ēd, varot painteresēties Rīgas Zooloģiskajā dārzā, tur esot pieredze šo putnu “pārziemošanā”. Tikai jāatceras, ka šādas darbības rezultātā stārķis būs kļuvis par mājputnu, līdz ar to dabai — zudis.
Zooloģiskā dārza filiāles “Cīruļi” pārvaldnieks Arnis Bergmanis stāsta, ka pirms dažiem gadiem zoodārzā trīs ziemas izmitinājuši vienu un to pašu stārķi no Priekules. Galvenais uzturs putnam esot gaļa un zivis. Nedrīkstot dot cūkgaļu, bet ieteicama liellopu, putnu vai trušu gaļa — apmēram 400 gramu dienā. Tā jāpasniedz, ielikta ūdenī, lai putns saņemtu papildu mitrumu. Putnus vai trušus varot dot nesadalītus ar spalvām un ādu. Lai patiesi parūpētos par putnu, viņš noteikti jāattārpo.
