“Ar trombonu uz Ameriku”
(28.11.2009.)
Savējie
“Prieks par Nauri! No Mazsalacas trompetista caur Kokneses trombonistu un Dārziņskolas džezistu uz priekšu! Vēlam veiksmi!”
“Šautuvē un veikalā ievēros visas drošības prasības”
(28.11.2009.)
***
“Kādam ļoti izdevīgi ierīkot šautuvi, bērnu intereses nav ņemamas vērā.”
“Skolas autobuss nobrauc 150 km dienā”
(28.11.2009.)
tā tas ir
“Domāju, ka daudzi vecāki labāk varēja izvēlēties sava novada — Neretas vidusskolu. Arī Sproģu pamatskolu, lai tās pastāvēšana nebūtu apdraudēta, bet tagad savam pagastam zalvieši paši iegrieza ar šādu rīcību, jo savus bērnus sūta uz citu novadu mācīties, lai tur būtu audzēkņi. Noteikti arī Nereta būtu nokārtojusi autobusu, bet ļoti jau steidzīgi viss tika kārtots, arī vēlēšanas ar solījumiem pa vidu, un viss notika… Redziet tekstā: negrib pulciņus, grib dauzīties — tāds tas līmenis ir! Skolu priekšniekiem viena doma — viens otram aizvilina audzēkņus, lai pastāvētu. Ja zalvieši izmantotu sava novada skolu ar lielisku dienesta viesnīcu, tad arī nauda sekotu skolēnam sava novada robežās, nevis aizplūstu uz citu novadu. Bieži vecāku tuvredzība nav saprotama. Noteikti, kāds ar aģitācijas darbu pirms tam bija labi pastrādājis.”
Valdis
“Par Sproģiem nezinu, bet Neretā, man šķiet, viss ir kārtībā. Ir skola, ir tomēr pilsēta, kas kādreiz bija pat rajona centrs, ir lieliskas sporta iespējas, ir upe Susēja.”
Ieva
“Mīļie komentētāji, vai bērniem arī esat paprasījuši, kāpēc viņi labprātāk devās uz Daudzeses skolu nekā uz Sproģiem un Neretu? Es domāju, ka šo skolu “izcilais” mikroklimats skolēnu un skolotāju vidū nospēlēja izšķirošo lomu. Šo skolu vadībai sen būtu jāizdara secinājumi un ar steigu jālabo kļūdas, bet izskatās, ka līdz šim brīdim nevienu tas neinteresē. Tad neceriet, ka pie nākamās optimizācijas pie jums varētu atnākt kāds skolēns.”
“Parāda vietā atstāj bāra leti un krēslus”
(28.11.2009.)
***
“Pļaviņās gan vēl darbojas “Laimes lācis”, tur nav problēmu ar īres maksu, bet pāris reižu prezentācijās esmu ēdusi viņu otros ēdienus — nu par samaksu diez vai es tur ietu ēst, Aizkrauklē jau bija citi pavāri…”
