Sarežģītā ekonomiskā situācija valstī spiež katru no mums izmantot visas iespējas, lai nopelnītu. Saimnieki, kuru īpašumā ir mežs, pat par neizdevīgu cenu to pārdod, lai tikai samaksātu kredītu bankai. Turpretī citi izvēlas saimniekot rītdienai un domā par meža saglabāšanu, kopšanu un jauna stādīšanu.
Ne vienmēr jāmeklē izdevīgums
Jānis Miezītis, SIA “Bormaņi” valdes priekšsēdētājs stāsta, ka ar jauna mežu stādīšanu nenodarbojas, bet šogad saimniecība piedalījies meža atjaunošanas programmā, kopjot jaunaudzes. Saimniecībā šobrīd ir ap 20 hektāru meža, bet platība mainās, jo ik pa laikam dažus hektārus piepērk. Programma paredzēja arī mazās meža tehnikas iegāde — krūmgrieži, zāģi. Gandrīz puse iztērētās summas — 40 procentu — bija projekta līdzekļu. Nākotnē gribētos iegādāties mazu gateri, ar kurā pašiem sagatavot kokmateriālus.
Šādos projektos saimniecību atsaucība parasti ir maza. To savukārt ietekmē dažādi faktori, atbaida arī lielais dokumentāciju daudzums. Cilvēki ir slinki un izvēlas vieglāko ceļu.
— Vai mežu stādīšana, iekopšana nav pārāk ilglaicīgs process kurš vien cilvēka mūža garumā rezultātu var arī nedot?
— Ja sāk šādi filozofēt, kas vispār dod rezultātu? Pensionāri, visu mūžu strādājot, domāja par citādām pensijām. Skandināvijas valstīs mežu saglabā jau gadiem. Mēs par to tikai nesen esam sākuši domāt. Šo Latvijas bagātību masveidā izvedam labprātīgi — neviens mūs nespiež izcirst mežu, tā ir katra brīva izvēle. “Bormaņu” saimniecībā mežu cērtam tikai tad, kad rodas nepieciešamība pēc materiāliem vai kurināmā. Tāda “ātrā nauda” ir kā bērnam konfekte: kad ir — labi, kad nav — ļoti gribas.
Mežs nav parks
Ir arī otrs aspekts — ja ir mežs — tas jākopj. Arī cirsmas jāsakārto. Ja valsts gatava ar šādu projektu palīdzību to atbalstīt, kāpēc to neizmantot? Man sākumā priekšstats par meža kopšanu bija maldīgs — likās, ka jāveido kaut kas līdzīgs parkam, izvācot visus kritušos kokus. Tad tas būtu skaists. Bet tas ir nepareizi. Jāatstāj kokiem arī mēslojuma tiesa, līdzīgi kā laukam.
Lētāk un izdevīgāk ir izmantot dabīgi radušos meža jaunaudzi. Lapukoki, protams, aug labāk un straujāk, bet arī skujkokus var pavairošana ar dabīgi ieaugušiem jaunajiem kokiem — ne vienmēr stādmateriāls jāpērk. No vietām, kur tie saauguši biezāk, pārstādot uz klajākām. Vislabāk stādīt uzreiz pēc platību izciršanas, lai lai nav jāiegulda lieks darbs, attīrot no nevajadzīgi saaugušiem kokiem.
Simts latu arī nauda
Sigurdam Dābolam Pilskalnes pagasta “Mičūnēs” pieder 97 hektāri zemes. Daļu zemes Sigurds mantojis, daļu piepircis klāt. Tajā ir gan egļu jaunaudzes, vecais mežs, kā arī 30 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pašlaik raizes sagādā vien pusotrs hektārs jaunā meža. Apskatot secinājis, ka vietā, kur agrāk bijusi pļava, dabīgā izveidojies apaugums — saaugušie alkšņi jau sasnieguši sešu metru garumu. Šo platību pārvērst par lauku nav iespējams, tāpēc Dābola kungs to oficiāli vēlas pārdēvēt par mežu. Tam nepieciešams eksperta novērtējums, taksācija. Nenoliedzami, izdevīgs būtu arī finansiāls atbalsts no Eiropas Savienības, jo par jaunu meža platību apsaimniekošanu trīs gadus pēc kārtas maksā ap simts latu par hektāru.
— Pašlaik jāizvēlas — nelikties ne zinis un gaidīt, kad te būs necaurejami džungļi, vai rīkoties. Jaunā meža platība jāizmēra, jāiezīmē tās robežas un oficiāli jāpārreģistrē par mežu. Tad arī varētu sākt izkopšanas darbus. Dokumentācijas kārtošana arī vajag ne mazums naudas, un patiesībā nav zināms, vai rezultātā to izdosies atpelnīt. Eiropas birokrātija ir neizprotama, un var iznākt tā, ka visas pūles veltas, līdzīgi kā ar latvāņu apkarošanu. Cītīgi tos pļāvu, bet, kad ieradās pārbaudītāji, atklāja dažus tikko no zemes izlīdušus stādus, pateica, ka lauks nav kopts, — saka Sigurds Dābols.
Nav jēgas kopt
Sigita Samuļoņa no Pilskalnes pagasta “Skružu” mājām īpašumā ir 20 hektāru meža.
— Protams, gribētu piedalīties Eiropas Savienības izsludinātajos konkursos meža platību labiekārtošanai, bet, lai tajos piedalītos, nepieciešami arī savi līdzekļi, — stāsta saimnieks. — Man tādu nav, tāpēc pagaidām mežu neaiztieku. Nekādu biznesu ar to nevēlos taisīt, badalaikos tik, cik pašam nepieciešams, izmantoju. Pieteikties Eiropas subsīdijām arī nav jēgas, jo kopšanai būs jāiegulda vairāk kā simts latu hektāram. Lai pagaidām aug savā vaļā.
