“Daudzeviete iekļūst finālā”
(26.11.2009.)
mamma
“Jā, nu it kā jau nebūtu, par ko ļoti sapriecāties, jābūt uzmanīgiem šajā lietā. Pasaules prakse rāda, ka daudzviet notiek visādas šaubīgas izdarības. Vēl jau bērns kā nekā. Lasīju kādā publikācijā par Milānu, kur meitenes bija pakļautas seksuālai izmantošanai, bet sākās viss kā modelēm. Mātēm jāseko līdz visam, pat, ja iespējams, jābrauc līdzi. Kārdinoši, protams, tas ir — lauku meitēnam kļūt par modeli…”
māte
“Atraduši, par ko priecāties. Un atraduši, ko slavēt — modeļu bizness ir ļoti, ļoti izkurtējis. Es savu meitu šajā nodarbē negribētu redzēt. Šajā biznesā agri vai vēlu meitene tiek pakļauta sistēmai, kur nav cieņas ne pret sievieti, ne pret sievietes ķermeni. Kāpēc tiek ņemtas ļoti jaunas meitenes — lai būtu viegāk pakļaut, izmantojot nenormālas prasības kaut kādiem standartiem (svaram, izskatam… ) + liela fiziskā un garīgā slodze. Palasiet, ko intervijās stāsta izbijušas modeles, starp rindiņām ļoti daudzko var izlasīt…”
“Kampējs atgriežas”
(26.11.2009.)
“Balsošu Par TP. 1) Kampšana vēl ir jāpierāda (kaut kā nav dzirdēts par kādu skaļu prāvu kampšanas sakarā!). Gudru galvu TP ir gana, tāpat kā jebkurā no partijām;
2) šajā situācijā vajadzīga drosme un neordināra rīcība, uz kuru ir spējīga TP; 3) no jaunajām partijām nu neviena neiedveš ticamību par gudru rīcību un kaut cik izprotamu programmu, lai izkļūtu no šīs šļuras;
4) nepiekrītu viedoklim, ka TP iedzinusi Latviju postā. Kur tobrīd bija pārējās partijas? Kur bija arodbiedrības, kas pieprasīja algu paaugstinājumus ? Taisīja lietussargu un visādas citādas revolūcijas, lai savu panāktu. Tā ka esam atbildīgi visi — spiedām no valdības labāku dzīvi un izspiedām…”
Priekš Par
“Nu kādi gan fakti, ja viss, kur vien griezies, kur vien skaties, kur vien klausies, ir salaists pilnīgā d…. Ko tur pierādīt vēl vajag? Vai tad piena buļļa (daži sauc arī par cūku) valdīšanas laikā gandrīz neaizgāja līdz tam, ka sērkociņu kastīte maksātu divus latus, jo algas maksāja, cik prātā ienāk, bankām atļāva dot simtus tūkstošus aizdevumus tādiem plukatām, kuriem nekad nekā sava nav bijis, atļāva automašīnas pārdot uz nomaksu, ka atkal katrs plukata to varēja paņemt, un tā tālāk un bez gala. Tirgotāji savukārt tik ceļ cenu, jo plukatas, kas vairāk par 5 latiem nebija rokās turējuši, tagad sagrābušies svešu naudu, šturmēja veikalus un par pakalpojumiem bija gatavi maksāt arī tik, cik pakalpojuma pārdevējam ienāk prātā paprasīt. Ja spēj sadrukāt naudu un ir pietiekamā skaitā maisu, kur to sabāzt, kad brauc uz veikalu, tā varētu tik tiešām dzīvot ilgi un laimīgi. Būtu kā Leiputrijā. Cilvēks pērk saldējumu, paliek pāri nauda, un no pārpalikuma cilvēks sāk celt māju. Nu gandrīz tā bija. Vēl jau šodien var apskatīt tos plukatu objektus, bet tie plukatas, kuri par svešu naudu sacēla, tagad brēc, ka valdībai vajag gādāt, lai bankas neatņem šiem mājokļus.”
