“Stāstā par Ronju tēvs viņu aicināja uzmanīties, lai meita neiekrīt Vilka rīklē. “Kā lai es uzmanos?” jautāja Ronja. “Netuvojies tai,” sacīja tēvs. “Kā varu uzmanīties, ja netuvojos?” laupītāja meita nesaprata un pavadīja dienas, lēkājot pāri Vilka rīklei un uzmanoties tajā neiekrist. Līdzīgi ar pusaudžiem. Viņi zina, ka pieaugušo dzīve ir kā šī Vilka rīkle — kaut kas pilnīgi nezināms, biedējošs, bīstams, bet tajā pašā laikā vilinošs, kas būs jāpiedzīvo un jāiemācās. Tas rada milzīgu trauksmi un lielu diskomfortu, jo tīnis vairs nav bērns un vēl nav pieaugušais,” pusaudža iekšējo pasauli raksturo psiholoģe Inga Birkmane. Šī izjūta līdzīga sprādzienam, kas “iet gaisā” ar četrdesmitkārt lielāku spēku nekā viss tas, ko, piemēram, sieviete pie-dzīvo menopauzē, tāpēc lielie nevar sagaidīt, ka tīņi uzvedīsies, pieaugušoprāt, adekvāti. “Vecākiem šis laiks vienkārši jāpārlaiž, paļaujoties uz informāciju un pieredzi, ko viņi līdz tam savam bērnam iedevuši, arī par attiecībām un seksu,” norāda Inga.
Skolās vajadzētu
ģimenes mācību
“Pusaudži apzinās, cik, no vienas puses, iemīlēšanās un pirmā seksuālā pieredze ir patīkama, bet, no otras, — nepanesama. Šī izjūtu dualitāte arī liek tīnim justies kā saspiestam — vienlaikus laimīgam un ļoti nelaimīgam, kas viņu ļoti biedē,” turpina psiholoģe, pauzdama nožēlu, ka skolās netiek pasniegta ģimenes mācība, kā tas bijis ulmaņlaikā. “Tajā varētu analizēt un diskutēt, piemēram, kā atšķirt intīmas attiecības no seksuālām. Pusaudžiem vajadzētu palīdzēt tikt skaidrībā, kas notiek viņu “iekšienē”. Puisis mani grib, ko man tagad darīt? Kāpēc piekrist vai nepiekrist? Kad sākt seksuālās attiecības? Pastāstīt, ka pirmās reizes visdrīzāk būs draņķīgas, jo jāmācās gadiem, lai nonāktu līdz fantastiskām seksuālām izjūtām,” tīņu rūpes, lai cik pieaugušie dažkārt izliktos tās nedzirdam un nesaprotam, rāda Inga. Bet interese par nopietnām attiecībām un seksu patiesi ir viņu “dienaskārtībā”.
Jūtu varā
Tomēr, lai kā pusaudži nevēlētos pamēģināt To, viņus saista arī lielās jūtas. “Vecāki var dot, rādīt ceļu, kontrolēt un iedvesmot, bet ļoti bieži viņi neatspoguļo savu bērnu tā kā viņa pretējā dzimuma vienaudzis. Pirmā lielā mīlestība ir pirmā pieķeršanās savam spogulim otra acīs, jo viņš mani ieraudzījis kā neviens cits. Tas ir ļoti skaisti un vilinoši. Tomēr pirmā mīlestība parasti paliek platoniska, jo puses aiz bailēm netuvojas viena otrai. Visbiežāk īstenojas tās attiecības, kur viens ir vairāk pieredzējis un spēj emocionāli saturēt otra raustīšanos,” stāsta I. Birkmane, piebilzdama, ka pusaudžu mīlestība var izvērsties arī ļoti dramatiska. “Tas atkarīgs no viņu katra iekšējā piepildījuma — jo tas mazāks, jo traģiskākas izskatās attiecības. Ieslēdzas klikšķis, ka varu otru pazaudēt, ka notiekošo vairs neuztveru kā interesantu lietu, ko papētīt, bet baidos un visādi cenšos otru noturēt.”
Zēnu un meiteņu
uztveres atšķirības
Veidojot attiecības, pusaudži agri vai vēlu nonāk līdz seksuālai spriedzei, kuru jāprot atrisināt. “Meitenes parasti vairāk vēlas intimitāti, būt tuvās attiecībās ar puisi, kas var izslēgt seksu. Turklāt — jo ilgāka bijusi intimitāte, jo veiksmīgāks izvēršas seksuālo attiecību sākums. Ja puisis to saprot, viņam attiecības ar meiteni ir nozīmīgas un viņš vēlas tās veidot tuvas un ilgstošas. Puisis ar savu seksualitāti var tikt galā citādi, piemēram, pašapmierinoties, kas gan padomju laikā tika uzskatīta par perversu rīcību. Attiecības nebalstās tikai uz seksu, bet galvenokārt uz uzticēšanos un viens otra papildināšanu,” Inga ieskicē zēnu un meiteņu uztveres atšķirības, norādīdama, ka neveiksmīgs seksuālo attiecību sākums var novest līdz pašu attiecību sabrukumam, un tā iniciatores parasti ir meitenes. Kļūdaini uzskatīt, ka zēnus virza vienīgi sekss. “Viņi vienkārši fizioloģiski būvēti tā, ka tas vairāk pamanāms. Ja puisim ir maigas jūtas pret meiteni, ja viņš vēlas viņai tuvoties, zēnam tas neatslēdzas no fizioloģijas,” papildina I. Birkmane.
Vecāku loma
Dzimumaudzināšanā, nenoliedzami, liela loma ir ģimenē gūtajām atziņām un pieredzei — jo pilnīgāka un pārdomātāka tā ir, jo veiksmīgāka izvēršas jaunā cilvēka dzīve. Tomēr vecākiem tas nereti prasa pārkāpt priekšstatiem un stereotipiem, kas mantoti no iepriekšējām paaudzēm un pilni ar tabu. Lai pirmās seksuālās attiecības izdotos, visveselīgāk, bet arī ķecerīgāk zēnam būtu tās veidot ar vecāku meiteni vai pat sievieti. Ir kultūras, kur gudri tēvi šīs lietas mierīgi noorganizē. Savukārt mātēm jāuzmanās, lai viņas savām meitām nenodod bailes par attiecībām, lai viņas no tām neizvairītos un neuztvertu kā ko smagu un riebīgu,” teic Inga, vecākiem novēlēdama atvērtību, drosmi, gudrību un izpratni, savukārt tīņiem — pret notiekošo mīlas lietās izturēties nopietni, bet viegli.
