Novembra beigās un decembra sākumā laukā valda ne tie tīkamākie laika pstākļi, tāpēc daudzi makšķernieki savu vasaras inventāru jau ieziemojuši un “nolikušies ziemas guļā”, jo vismaz puse no aktīvajiem copmaņiem ziemā nemakšķerē. Katram ir savi iemesli — kādam nepatīk aukstums, citam šķiet, ka ziemas laikā neko vairāk par iesnām noķert nav iespējams. Bet ir arī tādi, kam tikai doma vien par to, ka jāiet pa ledu, kur apakšā mēmi klusē dziļie, aukstie un tumšie ūdeņi, uzdzen pamatīgu adrenalīna līmeni, un viņi no šīs nodarbes kategoriski atsakās.
Abi veidi labi
Lai vai kā, bet izturīgākie kāpj ziemas sezonai paredzētajos “komberos” un uzstājīgi dzenas pēc lielajām līdakām, izmantojot velcēšanas vai spiningošanas metodes. Tā kā dienas gaišākās stundas sarukušas līdz minimumam, iesākot rītu, uzreiz nākas izdarīt konkrētu makšķerēšanas veida un vietas izvēli, jo, kā tautā saka, šaujot uzreiz pa diviem zaķiem, parasti nekrīt neviens.
Pašlaik gan ir tā, ka abi veidi (velcēšana un spiningošana) ir labi, jo arī seklajos ezeros lielās līdakas pamazām sāk atstāt pūt sākušās zāles un aizvien vairāk un biežāk sāk uzturēties klajumos. Bieži nākas dzirdēt apgalvojumus, ka, ūdens temperatūrai atdziestot, zaļsvārces paliek kūtras un mazkustīgas. Tam gan negribētos piekrist, bet gan apgalvot tieši pretējo, jo līdakām pirms ziemas nepieciešams uzkrāt tauku kārtu, lai veiksmīgi pārziemotu un pavasarī atkal nārstotu.
Ar parastu stiklšķiedras makšķerkātu
Ir jau pierādījies, ka pašas lielākās līdakas vienmēr tiek noķertas tieši vēlā rudens laikā, kad ūdenskrātuves naktīs sāk pārklāties ar plānu ledus kārtiņu.
Visbiežāk tās lielākās tomēr uzķeras tieši uz velci. Ja runājam par inventāru, velcēšanai izmanto smagos spiningus. Ko tas nozīmē? Viss patiesībā ir ļoti vienkārši, jo par smagajiem spiningiem tiek uzskatīti makšķerkāti ar testu ap 60 — 80 gramiem. Katrā gadījumā spininga testam jāatbilst voblera smagumam. Ja runājam par kāta garumu, te domas dalās. Tā amplitūda svārstās no 2,10 līdz 2,75 metru garumam.
Cik modernam jābūt pašam spiningam? Lai cik tas būtu dīvaini, bet pat “biezie” copmaņi velcēšanai sāk aizvien biežāk izmantot parastos stiklšķiedras makšķerkātus. Pilnīgi pietiek ar 20 — 30 latu dārgu kātu, un viss notiek, jo šajā copes veidā no spininga netiek daudz prasīts. Galvenais, lai tas būtu izturīgs un pietiekami elastīgs. Pārējo izdarīs pareizi noregulēta spole un izturīga aukla. Tagad pat ir izdevīgi šādas makšķeres sapirkties, jo copes lietu veikalos ir lielas atlaides. Vienīgi nākas pakustināt atmiņu, lai atcerētos, cik tādi spiningi maksāja vasarā, jo bieži vien veikalnieki, zinot, ka vēlā rudenī būs jāpiemēro sezonas produkcijai atlaides, jau priekšlaikus sāk mākslīgi uzpūst cenas, lai pēc tam braši paziņotu par pat 50 procentu atlaidēm. Pacentieties uz šiem “bezēsmas” āķiem neuzķerties.
Runājot par spolēm, jānorāda, ka velcēšanai arvien biežāk sāk izmantot multiplikatorus vai vecās labās “Ņeva” spoles, kas tagad aprīkotas ar vienu vai diviem gultņiem, un to kalpošanas laiks manāmi palielinājies. Šīm velcēšanas laiks un pavasara pludināšana laikam gan palicis “pēdējais vilciens”, jo visādā citādā ziņā bezinerces spoles ir ar lielām priekšrocībām.
Velcēšanai var izmantot kā pīto, tā monofilo auklu, taču mana versija ir nemainīga — labāk ar pīto, to izmantoju arī parastai spiningošanai.
“Sportisti” ar četriem kātiem
Pazīstu kādu vīru, kas ir ļoti konservatīvs savās domās un pārbaudītas versijas nemēdz mainīt, kur nu vēl eksperimentēt. Tāpēc nosaukšu viņa velcēšanas ekipējumu pilnā komplektācijā, jo zinu, ka viņa lomi šajā copes veidā ir vienkārši apskaužami. Velcēšanai viņš izmanto parasto karpu kātu ar testu līdz 120 gramiem. Garums — 2,75 metri, multiplikatora spole ar uztītiem 250 metriem pītās auklas, kuras diametrs ir 0,36 milimetri. Velcējot viņš vienmēr izmanto tikai peldošos voblerus, un to viņa kastē nav īsāku par 25 centimetriem, jo, kā vīrs pats apgalvo, lielai līdakai nepieciešams liels medījums.
Visbiežāk velcējot tiek izmantoti divi spiningi, bet Burtnieku ezerā esmu redzējis “gaļeniekus”, kas velcē pat ar četriem kātiem! Nezinu, kā viņus vēl varētu nosaukt, bet diezko veseli šie laikam nav. Pirmkārt, likums neļauj vienlaikus lietot vairāk par diviem rīkiem, bet, otrkārt, es nekādi nespēju saprast, kā var reizē precīzi līdz ar gultni novadīt uzreiz četrus mānekļus? Šādu makšķerēšanu var saukt arī par cemmerēšanu.
Labākie lomi — līdz ar pieredzi
Ja kādam šķiet, ka velcēšana ir ļoti vienkāršs pasākums, varu pateikt priekšā, ka vislabākos lomus gūst tieši tie, ka labi apguvuši šo copes veidu un sapratuši, ka pie izciliem lomiem var tikt tikai tad, ja darbojas ar vienu makšķerkātu.
Iemesli tam dažādi un saistīti ar izlaistās auklas garumu, braukšanas ātrumu, voblera spēli un spēju, sekojot spininga spicei, ātri reaģēt uz tā spēli. Pretējā gadījumā būs tā, kā ir daudziem velcētājiem (tā vismaz viņi sevi dēvē), kas nemitīgi pērk kvantumiem vizuļu un vobleru, bet rezultāta kā nav, tā nav. Tādiem arī rodas secinājumi, ka zivju nav vai arī, ka viņu paliekot aizvien mazāk.
Standartā visbiežāk tiek izmantoti peldošie vobleri. Es daru tā: iebraucu nolūkotajā rajonā, ielaižu vobleru ūdenī, pārliecinos, ka nekur un nekas nav sapinies (kā tas bieži gadās, vobleru iemetot), tad atbrīvoju spoli un nobraucu to attālumu, kas nepieciešams velcēšanai. Visbiežāk tie ir aptuveni 100 metru. Te lielu lomu neapšaubāmi spēlē arī voblera īpatnības un gultnes pārzināšana.
Pēc nobrauktā attāluma apstājos, noslēdzu spoli, pārbaudu frikcijas bremzi un nospiežu spoles bremzes tarkšķa podziņu. Peldu un vēroju spici. Ja tā viegli vibrē, tad viss kārtībā. Vēl labāk, ja var redzēt, ka spices gals ik pa brīdim mazliet noraustās, jo tas nozīmē, ka voblers ir tuvu gultnei un tas ir tieši tas, kas nepieciešams veiksmīgai copei. Turpretī, ja pēkšņi kāta spice vairs nevibrē, tad acīmredzot uz voblera uzsēdusies zāle vai kāds zars. Lai māneklis tādā mirklī nebūtu jāvelk sev klāt, var mēģināt atbrīvoties no nevēlamā “pasažiera” tādā veidā: apstādinām laivu un pabraucam pāris metru atpakaļ, tad nedaudz uzgaidām, lai peldošais voblers iznirst virs ūdens. Tas, protams, būs iespējams tikai tad, ja mānekļa uzķertais svešķermenis nebūs smagāks par voblera celtspēju. Ja voblers parādās virs ūdens, izdarām pāris asu cirtienu, un bieži ir tā, ka ar šādu gājienu izdodas atbrīvoties no nevēlamās zāles vai kā cita un varam turpināt velcēt. Protams, šī versija iespējama tikai ar spiningu, kas aprīkots ar pīto auklu.
Kārtīgi
jānostiprina
Piebildīšu, ka visu velcēšanas laiku makšķerkātam jābūt labi nostiprinātam, jo, ja man būtu jāapraksta, kā daudzi no saviem kārtīgi nenostiprinātajiem spiningiem šķīrušies, tad iznāktu vēl viens kārtīgs rakstiņš. Tās situācijas vienmēr ir visai komiskas.
Ne asakas, un meklējiet savu lielo līdaku, jo tepat jau viņa kaut kur ganās!
