1. decembrī Saeima otrajā lasījumā skatīs 2010. gada valsts budžetu un tā pavadošos likumprojektus, kas paredz apjomīgas izmaiņas nodokļu sistēmā. Sociālie partneri šādam budžetam teikuši skaidru nē.
Valdība lēmusi par labu dažādiem papildu nodokļiem un jau esošo palielinājumam, lai budžetā iegūtu vēl 57,4 miljonus latu. “Latvijas nodokļu maksātāji ir spiesti iztikt ar tiem līdzekļiem, kas viņiem ir. Latvijas valdība plāno turpināt dzīvot pāri saviem līdzekļiem, būtiski nemainot līdzšinējo darbības veidu,” zem vēstījuma, kas publicēts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) mājaslapā, parakstījusies LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Pašvaldību savienība.
Samaksās
uzņēmēji
Valdība Saeimai virzīs priekšlikumu par trim procentiem paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) — no 23 līdz 26 procentiem. Tādējādi tiks apieta nepieciešamība par desmit latiem samazināt neapliekamo minimumu un par tikpat — summu, kuru ar nodokļiem neapliek par katru apgādībā esošu personu. Premjers Valdis Dombrovskis uzsvēris, ka IIN likmes paaugstināšana ģimenēm ar mazākiem ienākumiem ir izdevīgāka par neapliekamā minimuma samazināšanu.
“Pirmais būtiskais jautājums tau-tsaimnieciski pamatotā principā, kurš, it īpaši krīzes apstākļos, ir sevišķi nozīmīgi, ir zemu atalgoto vai trūkumā dzīvojošo cilvēku atbrīvošana no IIN. Rezultātā saņemtā nauda 100% tiek izmantota ikdienas vajadzību apmierināšanai, tas uzlabo valsts ekonomiku,” portālā diena.lv blogā viedokli pauž sociāldemokrāts “Eiropas kustība Latvijā” vecbiedrs Jānis Danoss. Viņš uzsver, ka Vācijā algām līdz 1000 eiro tiek piemērots nulles nodoklis, augšējie “griesti” ir pie 40 procentiem. “Šāda sistēma ne jau par velti ir ieviesta visās vecajās Eiropas valstīs,” uzsver J. Danoss. Intervijā laikrakstam “Diena” finanšu eksperts Uģis Zemturis skaidro, ka faktiski par šo lēmumu atkal samaksās uzņēmēji, jo, vēloties saglabāt darbiniekus, kompensēs potenciālo algas samazinājumu.
Jāapkaro ēnu
ekonomika
Valdība atteikusies no ieceres piemērot 25 procentu ienākuma nodokļa likmi uzņēmumiem, kuru peļņa pārsniedz piecus miljonus latu, visiem saglabājot līdzšinējo likmi — 15 procentu. 15 procentu IIN piemēros spekulatīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu, 10 procentu likmi — ienākumiem no dividendēm. Akcīzi piemēros kurināmajai dabasgāzei, ieviesīs progresīvo nekustamā īpašuma nodokli, kuru piemēros pēc īpašuma kadastra vērtības.
Sociālie partneri neatbalsta nodokļa likmes paaugstināšanu pašnodarbinātajiem no 15 līdz 23 procentiem. LDDK piedāvā samazināt valsts pārvaldes izdevumus un aktīvu ēnu ekonomikas apkarošanu. “Protams, šie priekšlikumi prasa vairāk darba, atteikšanos no ambīcijām, mazina valsts budžeta izsaimniekošanu, novērš korupciju un mazina ēnu ekonomiku, dodot ilgtermiņa efektu un rezultātus,” ironizē LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.
Auto — luksusprece?
Finanšu ministrija izstrādās no-teikumus, paredzot, ka darbaspēka nodoklis no 11 santīmiem par kilometru būs lietotājam jāmaksā, ja auto vecāks par pieciem gadiem, pārējiem — no 15 santīmiem. Ja kilometru uzskaite netiks veikta, mēnesī būs jāmaksā 88,60 latu.
Plānots palielināt transportlīdzekļu ikgadējo nodevu, par pamatu ņemot auto masu. Nodeva par motocikliem, tricikliem un kvadricikliem būs 50 latu (līdz šim 3 lati). Motociklisti 30. novembrī piketēs pie Saeimas. Nodeva par vieglo automobili tiks maksāta atbilstoši tā pilnai masai.
Bārmenis, diktore un komponists
“Viss notiek ļoti haotiski. [..] Viena no lielākajām problēmām Latvijas politikā ir profesionāļu trūkums. Pietrūkst pelēkās vielas, kas parasti atrodas starp ausīm. Viena no svarīgākajām komisijām Saeimā ir Finanšu komisija, bet ir jāpaskatās uz to cilvēku sastāvu, kas tur sēž — slavens bārmenis, TV diktore un cienījams komponists. Nezinu, vai tiešām tā ir pasēdēšanas vieta, lai saņemtu papildu atalgojumu,” vērtē U. Zemturis.
