SIA “Latfass” stikla taras pieņemšanas punkts Aizkrauklē darbojas aptuveni piecus gadus. Pēdējā laikā šī ir vieta, kur, nododot ceļmalās savāktās pudeles, naudu maizei iegūst ne viena vien Aizkraukles trūcīgā ģimene.
Saldumiem un dāvanām iznāk
SIA “Latfass” valdes loceklis Ivars Grīsniņš — Grīslis, kurš ikdienā pats arī pieņem taru, stāsta, ka klientu skaits jūtami samazinājās vasarā. “Jau jūnijā izjutu, ka krīze klāt. Salīdzinot ar pagājušo gadu, apgrozījums ir sarucis par vienu trešdaļu,” teic Ivars Grīsniņš — Grīslis. “Man ir mikroautobuss, ar kuru izbraucu pēc taras. Cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, bieži nav transporta, ar ko atvest pudeles. Lauku sētās, kurās man jau ir ilggadēji klienti, gada laikā sakrājas 500 — 600 pudeļu. Lielo tīrīšanu veic divreiz gadā — parasti pirms Jāņiem un pirms Ziemassvētkiem, tad man zvana un lūdz atbraukt pēc pudelēm. Pasmejas, ka bērniem Ziemassvētku saldumiem un dāvaniņām iznāk.”
Dienā pāris tūkstošu
Kāpēc un kādi cilvēki nodod tukšo taru? Viņus varētu sadalīt trijās grupās. Vieni ir “zaļi” domājošie, kuriem svarīga ekoloģiski tīra un sadzīves atkritumiem nepiesārņota vide. Otra grupa ir trūcīgās ģimenes, kas tā nopelna maizei. Šie cilvēki varbūt neaizdomājas par tīras vides svarīgumu, taču, vācot tukšās pudeles, iztīra Daugavmalu, parku, zaļo zonu. Viņi dienā atnes ap 40 — 60 pudeļu. Un trešā grupa — tie, kuriem ir problēmas ar alkoholu, viņi nodod pašu izdzertās pudeles, kā arī savāc citu izmestās.
“Ir gadījies tā, ka piebrauc lepns džips, izkāpj vīrietis uzvalkā, kaklasaitē, bet maisiņā ieliktas padsmit pudeļu, sak, kādēļ izmest, santīms pie santīma — iznāk lats, turklāt arī daba būs pasaudzēta,” atceras Ivars. “Klientu skaits dienā ir ļoti atšķirīgs. Šodien, piemēram, bija deviņi cilvēki, bet ir dienas, kad atnāk tikai četri. Gadās arī, ka ar auto atved pāris simtu pudeļu uzreiz. Dienā maksimālais skaits ir bijis vasaras sezonā — divi līdz trīs tūkstoši pudeļu.”
Gaidīs labākus laikus
Krīzes dēļ stikla taras pieņemšanas punktam rodas jauni klienti. “Cilvēki zaudē darbu un tad izmanto visas iespējas iegūt kādu santīmu. Pazīstu tādus, kas pirms krīzes taras punktam meta loku, tagad laiki mainījušies. Ja paliek bez darba, ko darīt?” nosaka Ivars. “Pirms gada pieņēmu arī plastmasas pudeles, burkas un stiklu. Sākumā iedzīvotāji lielos daudzumos nodeva gan stiklu, gan arī plastmasu, bet šogad — nekā, cenas ir tā kritušās, ka nav jēgas šīs lietas iepirkt — iznāk tikai zaudējumi. Tagad veidojas stikla uzkrājumi, nezinu, vai un kad to varēs realizēt. Gaidīšu labākus laikus.”
