Jau vairāk nekā gadu Latvijā aktivizējies A hepatīts, brīžiem sasniedzot arī epidēmijas apmērus. Rudens allaž ir laiks, kad uzliesmo dažādas infekcijas slimības, un šogad tas ir A hepatīts. Bērni skolā ik dienu kontaktējas ar vienaudžiem, arī pieaugušie vairāk laika pavada slēgtās telpās un apmeklē saviesīgus pasākumus.
Vīrusa bīstamība
A hepatīts ir ļoti lipīga infekcijas slimība, ko iegūst sadzīves kontaktu ceļā. Tā ir fekāli — orāla infekcija jeb tautā dēvēta par netīro roku slimību. Uz dažādām virsmām šī vīrusa baktērijas saglabājas ļoti ilgu laiku, un, ja cilvēks nav imūns pret A hepatītu, infekcijas risks ir ļoti augsts. Slimības izplatību veicina tas, ka A hepatīta inkubācijas periods ir aptuveni mēnesis. Tas nozīmē, ka šajā laikā saslimušais neizjūt nekādus simptomus, bet vienlaikus ir ļoti infekciozs apkārtējiem. Kad slimība sākusi izpausties agresīvi — ar paaugstinātu temperatūru, sliktu dūšu un dzelti, tā jau ir slimības pēdējā fāze. Atveseļošanās periods no šī aknu iekaisuma ir ilgs — vismaz mēnesi cilvēkam jāpavada, aktīvi ārstējoties, sākumposmā bieži arī stacionārā. Slimība var atstāt sekas, kuru dēļ visu dzīvi jāievēro īpaša diēta vai jāierobežo dažādas ikdienas aktivitātes.
Riska grupa ir bērni
Ja bērns nav vakcinēts pret A hepatītu, risks saslimt ir ļoti augsts. Visi vecāki zina, ko nozīmē, ja viens bērns klasē vai bērnudārza grupā saslimst — visbiežāk viņam pievienojas vairāki klasesbiedri. Tāpat ir ar A hepatītu. Lai kā mēs mājās bērnam mācītu higiēnas normas, atgādinātu par roku mazgāšanu, skaidrs, ka steidzīgajā ikdienā bērni ne vienmēr rūpīgi nomazgā rokas pirms ēšanas vai pēc tualetes apmeklējuma. Viņi grauž čipsus no vienas pakas un dzer limonādi no vienas pudeles — arī tas palielina infekcijas izplatības risku. Turklāt fekālais piesārņojums Latvijas skolās ir diezgan augsts — skolu pārbaudes 2008. gada novembrī pierādīja, ka durvju rokturi, kāpņu margas un dažādas virsmas skolās klātas tūkstošiem baktēriju. Bērni ir īpaši bīstama riska grupa arī tādēļ, ka A hepatītu nereti pārslimo bez dzeltes ar gripai līdzīgiem simptomiem un aplipina ar šo vīrusu citus ģimenes locekļus.
Ceļojot jābūt uzmanīgam
Krīze ievieš izmaiņas mūsu ikdienā — vēlme pēc atpūtas un izraušanās no ikdienas nekur nav pazudusi, bet cenšamies ekonomēt. Līdz ar to cilvēki izvēlas lētākus ceļojumus — piemēram, braucot uz populārajiem Ēģiptes un Turcijas kūrortiem, izvēlas zemākas klases viesnīcas, iegādājas ātrās uzkodas uz ielas vai pērk pārtiku tirgū. Kaut arī risks inficēties ir arī pieczvaigžņu viesnīcās, zemāka līmeņa hostelī tas noteikti ir augstāks. Nav pasargāti arī tie, kuri paši neceļo. Ļoti bieži ir gadījumi, kad A hepatīts izplatās no viena cilvēka, kas to ieguvis ceļojuma laikā.
Vakcinācija — vienīgais drošais profilakses veids
Izvairīšanās no tieša kontakta ar mazpazīstamiem cilvēkiem, maltīšu ieturēšana tikai mājās un ļoti rūpīga roku higiēna samazina risku inficēties ar A hepatītu. Tomēr efektīvākais veids ir vakcinācija, ko var veikt pie sava ģimenes ārsta vai vakcinācijas kabinetos. Ir arī kombinētā vakcīna “Twinrix”, kas vienlaikus pasargā no A un B hepatīta. To var saņemt no 16 gadu vecuma, un tā aizsargā visu mūžu. Pilnu kursu veido trīs injekcijas. Pirmās divas ievada ar mēneša intervālu, nākamo — pēc sešiem mēnešiem. Tādēļ esiet tālredzīgi un padomājiet par savu un savu bērnu vakcināciju laikus, jo veselība — kā pašu, tā bērnu — ir pirmkārt un galvenokārt mūsu personiskā atbildība!
