Jau vairāk kā gadu Pļaviņu novada ģimnāzijā mācību stundās sekmīgi izmanto dažādas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Skolas mācībspēki tās veiksmīgi prezentēja arī ikgadējos Latvijas i-sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcijas (LatSTE) pasākumos, kas šogad notika Smiltenē. Vislielāko kolēģu interesi piesaistīja balsošanas pultis, ko mācību iestādēs Latvijā šobrīd vēl plaši neizmanto.
— Interaktīvās tāfeles un dokumentu kameras, kas darbojas kā elektroniski kodoskopi, ir diezgan plaši izplatītas Latvijas skolās un arī Aizkraukles reģionā, bet balsošanas pultis ir mazāk zināmas. Tās ir ierīces, kas pieslēgtas galvenajai sistēmai. Skolēns elektroniski izvēlas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, nobalso par tām, un sistēma pati apkopo rezultātus. Šobrīd mūsu skolā ir četri šo pulšu komplekti, un tos izmanto galvenokārt bioloģijas, fizikas, matemātikas, svešvalodu un sākumskolas skolotāji, — stāsta Pļaviņu novada ģimnāzijas informātikas skolotājs Aldis Lazda. Viņš atzīst, ka šī tehnoloģija skolā ieviesta ar direktora Vladimira Samohina atbalstu.
Matemātikas skolotāja Ilze Luksa un viņas skolēni mācību stundās regulāri izmanto balsošanas pultis.
— Tas ir labs ieguvums. Pārbaudes darbus var veikt ātri un vienkārši, un tie vairs nav jālabo, jo rezultātu var pārbaudīt uzreiz. Šo tehnoloģiju izmantojam ne tikai ieskaitēs, bet dažkārt arī stundas beigās, lai redzētu, kā skolēni apguvuši vielu. Tas mācību procesu padara interesantāku, — saka Ilze Luksa.
Arī 9.b klases skolēni, kuri tobrīd demonstrēja darbu ar balsošanas pultīm, atzina, ka viņiem tas patīk daudz labāk nekā ierastais mācību process. Mēģināju iebilst, ka tādējādi nav iespējams atbildi “izdaiļot” vai špikot — nospied podziņu un esi atbildējis. Tomēr jaunieši smaidot atbildēja, ka varot gan…
Informātikas skolotājs Aldis Lazda stāsta, ka ar šīs tehnoloģijas apgūšanas pieredzi devušies uz gadskārtējo i-sabiedrības tehnoloģiju ekspozīciju. Tā ir laba iespēja uzzināt par jaunākajām tehnoloģijām un iepazīt tās, lai izvērtētu, ko vēlētos ieviest savā skolā. Šogad pļaviņieši turp devās kuplā skaitā — 11 skolotāju — un ne tikai kā klausītāji, bet arī kā nodarbību grupu vadītāji, lai dalītos pieredzē jaunās tehnoloģijas izmantošanā galvenokārt bioloģijas, matemātikas, informātikas, kultūras vēstures, fizikas stundās un arī sākumskolā.
