Nedēļas nogalē šokēja televīzijā redzētā Latvijas Sarkanā Krusta Rīgas biroja aplaupīšana. Aiznesti datori un citas mantas, saldumi Ziemassvētku paciņām, pat santīmi no ziedojumu kastēm. Izdauzīti logu stikli un salauztas mēbeles. Acīmredzot zagļiem vairs nekā nav svēta, jo tiek nodarīts pāri pat tiem, kuri nesavtīgi cenšas palīdzēt citiem. Daudzi šo noziegumu pielīdzina baznīcu izlaupīšanai.
Nesen dzirdējām arī par miljonāra Gerkena stingri apsargātās villas apzagšanu. Tas vēl būtu saprotams, jo kārotas un dabūtas dārgas lietas, bet kāda gan bagātība ir Sarkanajam Krustam vai parastam iedzīvotājam?
Policijas ziņu slejas arvien vairāk atgādina 90. gadu sākumu, kad ekonomiskā situācija valstī izraisīja strauju noziedzības palielināšanos. Arī laikraksta “Staburags” policijas ziņās arvien biežāk lasām par dažādām zādzībām un laupīšanām. Savulaik briesmu gadījumā bija nodrošināta likumsargu palīdzība, bet tagad iedzīvotāji ir zaudējuši viņiem ticību. Samazinātais policistu skaits, atalgojums un palielinātais darba apjoms ir iemesls kāpēc policisti nespēj tikt galā ar visiem noziegumiem. Lai aizsargātu savu ģimeni un īpašumu, cilvēki paši cenšas sevi pasargāt.
Nupat raidījumā “Nekā personīga” rādīja interesantu sižetu. Kāds Ķengaraga nama iedzīvotājs ik nakti, kad citi mierīgi guļ, no sava dzīvokļa filmē automašīnu zagļus. Viņam jau savākts vērā ņemams arhīvs, un jaunietis iesaukts par Ķengaraga reindžeru. Tā kā zādzības pagalmā notikušas arvien biežāk, jaunais vīrietis nolēmis rīkoties pats. Kadros zagļi redzami tuvplānā. Jaunietis policijai vainīgos burtiski pasniedz “uz paplātes”, lai gan tas nav viņa pienākums.
Veidojas dīvaina situācija. Mēs valstij maksājam nodokļus, lai pašiem nebūtu jāaiztur noziedznieki, jo tam domāti policisti: ja ir slikti ar veselību, saucam neatliekamo palīdzību, ja rodas problēmas ar uguni, zvanām ugunsdzēsējiem. Taču, ja valsts savus pienākumus nepilda, jājautā, par ko gan mums būtu jāmaksā?
Acīmredzot, ja pats sevi nesargāsi, neviens cits tavā vietā to nedarīs. Iespējams, šis ir laiks, kad katrā pagastā būtu vēlams vismaz viens “vietējais reindžers”, kurš vajadzības gadījumā gādātu par iedzīvotāju drošību.
