Izabella vakar sarīkoja scēnu, kad es iebildu jauna spoguļa iegādei. Viņa ir pārliecināta, ka mūsu vecajam ir beidzies derīguma termiņš. Es gan skaidroju, ka spoguļiem tāda termiņa nav, bet viņa manī nemaz neklausās. Veikala uzlaikošanas kabīnē viņa sevi ieraudzījusi pavisam citādu nekā spogulī mājās. Te viņa esot izplūdusi, nokareniem vaigiem, rodoties iespaids, ka Darvinam patiešām bijusi taisnība par cilvēka rašanos no pērtiķa, bet veikala spogulī viņa izskatoties pēc normālas Dieva radītas būtnes. Viņa jūtot, ka veikala spogulis nemelojot. Es gan iebildu, ka tas ir veikalnieku triks, bet viņa izliekas kurla. Centos arī ieskaidrot, ka ar gadiem labāks kļūst tikai vīns, taču viņa manī nemaz neklausās. Tagad lauzu galvu, kur dabūt “īsto” spoguli? Ja tādu neatradīšu, paredzu, ka viņa izdomās veikt plastisko operāciju. Tad gan vajadzēs braukt peļņā uz ārzemēm.
