Zemgalē pērn kopējais noziedzīgo nodarījumu skaits nedaudz samazinājies, tomēr pieaudzis sevišķi smago noziegumu skaits, ko policija skaidro ar mērķtiecīgāku darbu un labāku atklāšanu. Visas reģistrētās slepkavības un to mēģinājumi ir atklāti, bet pieaugums vērojams arī dzimumnoziegumu statistikā, kas lielā mērā saistīts ar iepriekš noklusētu gadījumu atklāšanu. Vienlaikus samazinājies ielaušanās skaits, bet saglabājas augsts krāpšanu un zādzību līmenis, īpaši lielākās apdzīvotās vietās. Policija uzsver, ka sabiedrības drošība joprojām ir prioritāte, un aicina iedzīvotājus būt modriem un aktīvāk, ziņot par pārkāpumiem.
Neviena lieta nav aizmirsta
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Egils Jefremovs pastāstīja par pērn reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem Zemgalē, kuru skaits, salīdzinot ar 2024. gadu, nedaudz samazinājies.
Ja vērtē noziedzīgo nodarījumu veidus, tad sevišķi smagu nodarījumu skaits Zemgalē audzis par 50. Pērn reģistrētas 13 slepkavības vai slepkavību mēģinājumi, un visas arī atklātas. Viena no skaļākajām pērnā gada lietām bija Tukuma novadā, kur remontstrādnieks mantkārīgos nolūkos nogalināja mājas saimnieci. Dobeles novadā slepkavība izdarīta sadzīves konflikta laikā, un tādas arī ir vairumā gadījumu. Reģistrēti 11 smagu miesas bojājumu nodarīšanas gadījumi, no tiem pieci ar nāves iestāšanos. E. Jefremovs piebilst, ka nav aizmirstas arī agrāk izdarītās un vēl neatklātās slepkavības, pie kurām turpinās aktīvs darbs. “Zemgales reģiona prioritārie virzieni ir un būs nemainīgi – cilvēka dzīvība un veselība,” uzsver Kriminālpolicijas biroja priekšnieks.
E. Jefremovs mierina, ka satraukties par sevišķi smagu noziegumu skaita pieaugumu nav pamata un tā nav bīstama tendence. Statistikas datu augstāku rādītāju pamatā ir rūpīgs kriminālpolicijas darbinieku darbs. Tajā skaitā ir arī, tā sauktie latentie noziegumi, piemēram, narkotiku vai nelegālo preču aprite, dzimumnoziegumi, kas tiek izdarīti noslēgtā vidē un tiek noklusēti. “Gadu gaitā izveidojies priekšstats, ka dzimumnoziegums, kas noticis ģimenē, ir kā kauna traips, par kuru skaļi nerunā un labāk to saglabāt noslēpumā. Ar šo mēs cīnāmies, mēģinām situāciju mainīt,” skaidro E. Jefremovs. Pagājušajā gadā reģistrēti 113 noziegumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, no kuriem lielākā daļa, 36 noziegumi, bijuši saistīti ar seksuālo vardarbību. Reģistrēta arī pornogrāfisku materiālu aprite, izvarošanas gadījumi, pavešana netiklībā un pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās. Dati liecina, ka šo noziegumu skaits ir pieaudzis, un E. Jefremovs to skaidro ar aktīvo darbu noziegumu atklāšanā.
Uz kopējā fona neizceļas
Vislielākais skaits noziedzīgo nodarījumu klasificēti kā mazāk smagi, kas ir, piemēram, uzturlīdzekļu nemaksāšana, neliela apjoma krāpšana.
Pēdējo divu gadu laikā piedzīvotas plašākas zādzības pierobežā, tajā skaitā Aizkraukles un Bauskas novadā, par ko ziņojuši iedzīvotāji. Kā notiek sadarbība ar Lietuvas policijas kolēģiem šādu noziegumu atklāšanā? E. Jefremovs stāsta, ka kontakti ar kaimiņvalsts kolēģiem tiek uzturēti regulāri. Ja ir kāda ziņa par aizdomīgām mašīnām vai personām, notiek informācijas apmaiņa.
Pagājušajā gadā bija arī bankomātu laupīšanu sērija Jelgavā un Aizkrauklē. Šī grupa darbojusies dažādu valstu teritorijās. Un, strādājot kopā ar citu valstu dienestiem, šis grupējums ir noķerts.
Zemgalē pērn reģistrētas 14 laupīšanas, no kurām Austrumzemgales iecirknī, kas aptver Aizkraukles un Jēkabpils novadu, notikušas trīs, un viena no tām ir atklāta. Ļoti daudz bijušas zādzības no mājokļa, lielākās apdzīvotās vietās vairāk bijis arī velozādzību un zādzību no transportlīdzekļiem. “Tur, kur ir vairāk iedzīvotāju, tur arī vairāk notiek. Taču noziedzīgi nodarījumi visur ir līdzīgi. Zemgales novads uz pārējo fona īpaši neizceļas kādā vienā jomā. No veikaliem parasti zog kafiju un alkoholu, no mājām instrumentus. Ja uz pagājušo gadu skatāmies kopumā, tad mainās attieksme pret dažādiem notikumiem, jo arvien vairāk ir tādu noziegumu, kurus varbūt nevar kvalificēt kā ļoti smagus, taču tie izraisa plašu rezonansi sabiedrībā, piemēram, Bauskas suņu gadījums. Un mēs reaģējam ātrāk un ieguldām vairāk resursu darbā šajā lietā,” piebilst Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Indulis Blīgzna.
Izdomā arvien jaunus krāpšanas veidus
Pagājušajā gadā Austrumzemgales iecirknī uzsākti pieci kriminālprocesi par narkotisko vielu realizāciju, kas ir par četriem mazāk nekā gadu iepriekš. Zemgalē pērn bijis arī viens gadījums, kad persona mirusi no narkotisko vielu pārdozēšanas.
Kopumā Zemgalē uzsākti 62 kriminālprocesi par akcīzes preču nelikumīgu apriti un Austrumzemgales iecirknis šajā ziņā bijis līderis – 34 kriminālprocesi jeb puse no kopējā skaita tieši Aizkraukles un Jēkabpils novadā. Tas ir divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. E. Jefremovs to skaidro ar to, ka pagājušajā gadā izdevās atklāt lielu noliktavu, kur tika konstatēts vairāk nekā 20 miljoni nelegālo tabakas izstrādājumu. Ja tās realizētu Latvijā vai kādā citā ES valstī, tad ienākumi pārsniegtu aptuveni četrus miljonus eiro. Aktīvs darbs šo noziegumu atklāšanā turpinās katrā iecirknī, un iestrādes jau devušas rezultātu arī šogad.
Samazinājies noziedzīgo nodarījumu skaits, kas saistīts ar iekļūšanu īpašumā. “Daudzus gadus Zemgales reģionā tā bija mūsu sāpe, un pagājušais gads iezīmējas ar šo noziegumu skaita samazinājumu. Aizturētas vairākas grupas un personas, kas nodarbojās ar šīm zādzībām,” saka E. Jefremovs.
Liels ir krāpšanu skaits, un policijas darbinieki pat prognozē pieaugumu, jo šajā jomā krāpnieki ir izdomas bagāti, atrodot arvien jaunu veidu, kā apkrāpt cilvēkus. “Ļoti liela nozīme ir sabiedrības informēšanai un izglītošanai, jo gandrīz katru dienu ir kāds cilvēks, kurš ieliek savu bankas karti pakomātā un aizsūta uz Rīgu, ir iegūti PIN kodi, ņemti kredīti uz citu cilvēku vārda. Liekas, tik daudz par to runājam un brīdinām, tomēr atrodas vēl pietiekami daudz cilvēku, kuri notic un iekrīt krāpnieku tīklos,” saka I. Blīgzna.
