Aizkraukles pilsētas stadionā, mākslīgā seguma futbola laukumā, aizvadīts nebijis notikums — pirmo reizi notika Aizkraukles novada skolu kauss futbolā. Turnīra uzvarētāji divās vecuma grupās guva iespēju cīnīties Vidzemes finālā, kas aprīļa izskaņā notiks Cēsīs.
Skolu sacensības futbolā Aizkraukles novadā tika rīkotas pirmo reizi. Divu dienu garumā noskaidroja spēcīgāko komandu 5. un jaunāku klašu grupā, kā arī 7. klašu un jaunāku spēlētāju konkurencē. Sacensības bija atlase Latvijas skolu futbola čempionāta Vidzemes finālam, kas 28. aprīlī tiks aizvadīts Cēsīs. Tiesības sacensties tajā izcīnīja abu vecuma grupu 1. vietu ieguvēji. Jaunākajā grupā uzvarēja Pļaviņu vidusskolas zēnu komanda, 7. klašu un jaunāku spēlētāju konkurencē pārāki bija Aizkraukles novada vidusskolas spēlētāji. Lielajā grupā sacensībām pieteicās arī divas meiteņu komandas — Daudzeses pamatskolas un Aizkraukles novada vidusskolas, kuras automātiski kvalificējās finālam. Meiteņu nākamā posma spēles norisināsies 30. aprīlī, sacensību vietu vēl precizē.
Aizkraukles novada Sporta skolas izglītības metodiķe Iveta Brovacka skaidro, ka Latvijas Futbola federācija (LFF) meiteņu komandām pieļauj brīvāku kvalificēšanos, jo Latvijā ir maz komandu, kas pārstāv šo sporta veidu. “Tas bija šī gada mērķis — popularizēt meiteņu futbolu, atbalstīt un iedrošināt jaunietes spēlēt. Tieši tādēļ visas meiteņu komandas, kas pieteicās sacensībām, automātiski kvalificējas finālturnīram,” paskaidroja I. Brovacka.
Aizkraukles novada Sporta skola ik gadu rīko skolu sacensības dažādos komandu sporta veidos. Pēdējā gadā ieviests jauns dalījums, kad rezultātus vērtē lielo un mazo skolu grupās. Lai gan futbola sacensībās šāds iedalījums nebija iespējams, tas netraucēja sasparoties arī pamatskolām. Futbola laukumā sniegumu demonstrēja Jaunjelgavas, Mazzalves un Daudzeses komandas. Jāpiemin, ka Mazzalves zēnu komandā, kas sacentās 7. klašu un jaunāku konkurencē, laukumā spēlēja arī viena meitene.
I. Brovacka informēja, ka LFF atļauj šādu praksi, un gadījumā, ja komanda izcīnītu biļeti uz Vidzemes finālu, arī meitene varētu spēlēt kopā ar puišiem. LFF šo gadījumu uzteica un apsver to iekļaut sacensību reglamentā. Tas ļautu aktīvāk iesaistīties tieši mazajām skolām, kur nereti ir grūtības izveidot komandu, turklāt — noteikta dzimuma.
Mazāko klašu grupā sacentās septiņas komandas, lielāko — sešas. Pirmajam sacensību rīkošanas gadam tas ir ļoti labs rādītājs. Ir novadi, kur sacensībām pieteicās viena komanda, kas automātiski arī tiek virzīta tālāk. Aizkrauklē šo ceļazīmi bija jāizcīna vistiešākajā nozīmē. Spēlētāju sniegums laukumā bija dažādā līmenī. Varēja redzēt, ka futbols ir gana populārs sporta veids, kurā daudzi trenējas pēc mācībām. Citiem tā bija jauna iespēja izmēģināt spēkus un pārstāvēt skolas vārdu. Ļoti labi sevi parādīja Skrīveru vienība — bija acīmredzams, ka skolā lielā cieņā ir komandas sports. Te gan domāts handbols, kas ir devis labus sadarbības pamatus. “Skrīverieši izcēlās ar disciplīnu, aktīvu un labu darbību aizsardzībā. Handbola spēle ir devusi labus pamatus, kas lieti noder arī citos sporta veidos. Pateicoties šīm iemaņām, spēlētāji rādīja labu sniegumu un lika pretiniekiem pasvīst. Katrā skolā ir bērni, kas pēc mācībām nodarbojas ar kādu sporta veidu — vieglatlētiku, basketbolu vai ko citu. Šī bija sportisko jauniešu zvaigžņu stunda, iespēja parādīt savas spējas,” sacīja I. Brovacka.
Aizkraukles novada Sporta skola saka īpašu paldies futbola entuziastam Arvim Upītim par sadarbību un idejas realizēšanu. Plānots, ka šādas futbola sacensības būs ikgadēja tradīcija arī turpmāk. I. Brovacka atklāj, ka viens no izaicinājumiem sacensību rīkošanā ir tiesnešu trūkums: “Šis jautājums jāskata plašāk, ietverot sporta kultūru. Mēdz būt grūti piesaistīt tiesnešus, jo laukumā viņi par sevi reizēm dzird visu iespējamo. Apzināti cilvēki sevi nevēlas nolikt šādā situācijā. Apsveram nolikumā iestrādāt sankcijas gadījumos, ja tiek pārkāptas ētikas un pieklājības normas. Viens variants būtu sadarboties ar LFF un sacensību tiesāšanai piesaistīt tiesnešus, kas vēl mācās un kuriem nepieciešama šāda prakse. Sacensību dienās laikapstākļi varēja būt mazliet patīkamāki, taču jebkurā gadījumā — mači aizvadīti godam. Viena no manām iecerēm ir — sacensības nenotiek tikai Aizkrauklē vai Koknesē, bet arī citās vietās, piemēram, Gostiņu stadionā, Secē vai Mazzalvē. Bērniem tā būtu iespēja iepazīt citu vidi. Tādu praksi vēlamies attīstīt arī citos sporta veidos. Tie ir nākamā mācību gada mērķi.”
