Šobrīd Daugavā pilnā sparā norit nārsta laiks. Aprīļa beigās un maija pirmajās dienās ieliktajās zivju nārsta ligzdās ir iznērsti ikri. Dabā ir iestājies siltāks laiks, kas sekmējis nārstu.
Aprīļa beigās un maija pirmajā nedēļā biedrības “Mēs zivīm” pārstāvji Daugavā pie Kaibalas, Ikšķiles un Klintaines ievietoja Latvenergo darbinieku izgatavotās 450 mākslīgās zivju nārsta ligzdas.
Visvairāk ligzdās nārsto raudas un brekši, bet ir novērots, ka tajās nārsto arī asari. Zivju nārsta “pulkstenim” var sekot, novērojot koku ziedēšanas laiku – dabā raudu nārsta laiks ir, kad zied kļavas, bet brekši nārstošanai izvēlas ievu ziedēšanas laiku.
Nedēļas laikā pēc nārsta ligzdu ievietošanas upē nārstojošās zivis iznērš tajās ikrus, kas pieķeras pie egļu zariem, un, atrodoties ūdenī, veiksmīgi attīstās par zivju mazuļiem. Mākslīgās ligzdas šajā laika periodā regulāri tiek apsekotas un kontrolētas, nepieciešamības gadījumā arī pārvietotas un izskalotas no upes sanesumiem. Ligzdu uzraudzību veic biedrības “Mēs zivīm” pārstāvji.
Viena ligzda ir mājvieta aptuveni 50 000 ikru. Izšķiļoties no tiem, mazās zivtiņas vēl dažas dienas pavada ligzdu tuvumā. Kopumā no ligzdā iznērstajiem ikriem izdzīvo 5 – 10 % zivju mazuļu.
Zivju ligzdu izvietošanas cikls no to izgatavošanas līdz brīdim, kad nārsts ir beidzies, ir ikgadējs un viens no Latvenergo ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Šogad zivju nārsta mākslīgās ligzdas un nārstu tajās pētīs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, kas ir vadošā zinātniskā institūcija Latvijā zivju resursu, ūdeņu ekoloģijas un akvakultūras pētniecībā. Plānots no ligzdām paņemt ikrus inkubācijai zivju sugu noteikšanai. Institūta speciālistu iesaiste nodrošina zinātniski pamatotu pieeju mākslīgo nārsta ligzdu efektivitātes izvērtēšanai, analizējot ligzdu izmantošanu, nārsta intensitāti un to nozīmi zivju populāciju atjaunošanā.
