Zemīt, atveries!

Autobusu pasažieres pārdomas

Saistībā ar jaunā pasažieru pārvadātāja ienākšanu Aizkraukles reģionā mums piezvanīja, kā pati teica, pieredzējusi autobusu pasažiere ar 30 gadu stāžu, kura vēlējās dalīties pārdomās. “Līdz 4. jūlija rītam es jaunā pārvadātāja pakalpojumus vēlējos izmantot piecas reizes, bet — ak vai! Izdevās tikai trīs. Tātad — visu pēc kārtas. 1. jūlijā, kad bija jaunā pārvadātāja — Liepājas autobusu parka — pirmā darbdiena, pulksten 9.35 Koknesē gaidīju autobusu Aizkraukle—Gulbene, kas no Aizkraukles izbrauc plkst. 9.20. Autobuss kavējās, tāpēc zvanīju pa tālruni, kas norādīts uz jaunā autobusu saraksta, bet velti — tālrunis visu laiku bija aizņemts. Pēc 20 minūtēm autobusu sagaidīju. Autobusa šoferis izmisīgi cīnījās ar kases aparātu, kurš nezin kāpēc biļetes izdeva par 47 eiro. Visu ceļu viņš konsultējās ar kolēģi par aparātu, bet tā arī pie normālas darbības vismaz līdz Pļaviņām tas netika. Bija žēl autovadītāja, kurš patiešām bija nelaimīgs un visiem pasažieriem atvainojās, ka nevar izdot biļetes, bet man kā pasažierei galvenais bija nokļūt galamērķī. Tajā pašā dienā pulksten 14.40 ar autobusu Pļaviņas—Aizkraukle braucu uz Koknesi. Uz autobusa tablo, kur parasti lasāms maršruts, uzraksts vēstīja, ka tas ir norīkojumā. Autovadītājs skaidroja, ka pārkarsusi elektronika, tapēc arī salona pulkstenis nerādīja precīzu laiku. Modernais aparāts braukšanas biļetes, protams, nedeva. Pa ceļam pretī brauca autobuss, kurš 14.50 no Aizkraukles dodas uz Pļaviņām, tas bija pustukšs, bet uzraksts uz tablo vēstīja, ka vietu nav. Nu nekas — pirmie kucēni jāslīcina, nodomāju pēc pirmās jaunā pasažieru pārvadātāja darbdienas.

Nākamajā dienā pulksten 15.09 no Kokneses autobuss uz Aizkraukli izbrauca precīzi, vienīgi autovadītājs naudu neņēma, jo jaunajā aparātā pēkšņi internets pazuda. Pusceļā tas atradās, pasažieri samaksāja un saņēma biļetes. Vēl nodomāju, ka beidzot nu viss būs sakārtojies. Taču biju pārāk naiva — jauna slota ne vienmēr tīri slauka. Pirmdien autobusu plkst. 9.18 no Kokneses nesagaidīju, nākamā plkst. 9.59 arī nebija. Labi, ka ir tāds pārvadātājs kā “ECOlines”, tas plkst. 10.35 uzņēma pārgaidījušos pasažierus. Vēlāk Liepājas autobusa parka mājaslapā uzzināju, ka todien atcelts vairāk nekā 50 (!) reisu. Te tik jāiesaucas: “Zemīt, atveries!”

Es kā pasažiere varēju pieciest arī vecākus autobusus, Cēsu akciju sabiedrības “CATA” šoferi bija visjaukākie cilvēki, vien varbūt reizēm aizmirsām viņiem paldies pateikt, īpaši Ērikam un tam autovadītājam, kuram ceturtdien pulksten 18.10 bija pēdējais reiss uz Ozoliem. Lai ko stāstītu augstie amatvīri, pārvadātaju maiņa gan visvairāk ož pēc negodīgas spēles, vienkārši kādam nebija, kur likt naudu, sapirka jaunus autobusus, un nu nezina, ko iesākt. Pirmo dienu pieredze rāda, ka pasažieru vajadzības ir pēdējā vietā. Teiciens — kas maksā, tas pasūta mūziku — visos laikos bijis aktuāls.