Visvairāk kaitina nenoteiktība

Pavasaris atnācis, bites lido, rukši aug, kūtī sivēni dzimst, viss notiek. Bites pārziemojušas ļoti labi, neviena saime nav nosalusi. Rudenī visas labi piebarotas, tagad tikai lielākajām saimēm nedaudz vajag “piešpricēt” barību. Pirmajā kovida gadā izpirka visu medu, bet tagad pieprasījums samazinājies. Dieviņa un laikapstākļu ziņā ir tas, kāds medus gads būs šis. Bites labi sākušas nest putekšņus, laikam no meža, skujkokiem. Pētīju viņu kājiņas — raibas ar putekšņiem. Pagājušajā pavasarī ziemājiem uzbruka zosis. Šogad gāju skatīties — pagaidām klusums. Apkārt laižas, bet uz maniem laukiem nesēžas. Pērn, lauku arot, sastapos arī ar vilku. Stirna pie manis meklēja glābiņu, jo aiz muguras tai sekoja pelēcis. Ieraudzījis mani, pagriezās atpakaļ uz meža pusi. Skaists gan tas dzīvnieks!
Šogad minerālmēsliem cenas ir augšā. Iegāju veikalā “Viss lauksaimniekam” un pārdevējai teicu — laikam vecumā sliktāk redzu vai komati citādāk salikti. Slāpeklis ap 1090 eiro par tonnu, slāpekļafosfora maisījumi pāri par 900 eiro par tonnu. Man palaimējās, jo esmu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” biedrs un jau rudenī samaksāju, nopirku minerālmēslus.