Vietalvieši pieprasa konkrētas atbildes. Aizkraukles novada domes pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem izvērtās par aktīvām diskusijām

Aizkraukles novada domes pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem Vietalvā izvērtās par aktīvām diskusijām. Aktuālākie sarunu temati — ceļi, autotransporta pakalpojumi un iecerētā nolietoto dzelzceļa gulšņu pārstrāde pagastā.

Transports joprojām “klibo”

Vietalvieši ar pašvaldības pārstāvjiem tikās arī pirms gada. Kā šajā laikā veicies, kas paveikts, vēl jāizdara un satrauc, iedzīvotāji izteica gan klātienē, gan iepriekš bija iesūtījuši jautājumus.

Arī pirms gada Vietalvas pagasta iedzīvotāji mēģināja rast risinājumu vairākām ar sabiedrisko transportu saistītām problēmām — piemērotākiem maršrutiem un to laikiem, kas apmierinātu visus, pieturvietām, autobusu vadītāju attieksmi. Lai kopīgi izrunātu problēmas un rastu risinājumus, uz šo tikšanos bija aicināts arī uzņēmuma “Tukuma auto” pārstāvis, kurš pēdējā brīdī atteica, aizbildinoties ar aizņemtību. Ar sagatavotajām atbildēm iepazīstināja Pļaviņu apvienības vadītājs Andris Ambainis.

Pirms neilga laika “Staburags” jau informēja par vietalviešu kārtējām nedienām ar sabiedrisko transportu. Šoreiz bažas bija par maršrutu Nr. 5697 Pļaviņas — Vietalva, par kura izmaiņām pagaidām nekas nav nolemts. Tagad iedzīvotāji interesējās, kāds reiss no rīta kursēs maršrutā Pļaviņas — Vietalva — Pļaviņas vasarā. Vai tas būs arī līdz Salāniešiem un Bitēm? Autotransporta uzņēmums atbildējis apstiprinoši. Būs arī vakara reiss, sestdienās divi un svētdienās viens. Tā saucamais skolēnu autobuss gan nekursēs pēc mācību gada beigām, lai arī bērniem nereti vēl pirmo jūnija pusi nepieciešams nokļūt skolā. Kā alternatīva varētu būt cits reiss, bet, ja iedzīvotājiem nepieciešams, jāvēršas Autotransporta direkcijā, lai meklētu risinājumu. Vietalvieši jau sagatavojuši iesniegumu par reisa pagarināšanu agrajam rīta maršrutam līdz Salāniešiem un Bitēm, kas nepieciešams skolēniem. Pašvaldība solīja šo ierosinājumu atbalstīt, Autotransporta direkcijā risinot arī izmaiņas, lai salāgotu dažādus reisu laikus. Lai nebūtu situācijas, ka autobuss no Pļaviņām uz Vietalvu izbrauc minūti ātrāk, nekā pienāk cits autobuss no Aizkraukles. Andris Ambainis atzina, ka šādas nelielas izmaiņas nav liela problēma. Tāpat pašvaldības pārstāvi aicināja iedzīvotājus ziņot, ja ir kādas problēmas vai pārkāpumi, un uzreiz var risināt.

Kā ar autobusu vadītāju kultūru? Andris Ambainis teic, ka šis jautājums pārrunāts ar “Tukuma auto” vadību. Problēmas esot pamatā ar vienu šoferi, par kuru sūdzības saņemtas arī Pļaviņās. Ne tikai Vietalvas, bet arī citu vietu problēma ir, ka autobusu vadītāji dažkārt neizlaiž pasažierus, arī bērnus ērtākā vietā, bet ved līdz pieturai. Līdz ar to viņiem gar ceļa malu, kas nav drošākā vieta, jāmēro krietns gabals kājām.

Ceļš valstij, iedzīvotāji nē?

Pirms gada ļoti aktuāls bija jautājums par grants ceļu Vietalva — Bites, jo pie tā esošo māju iedzīvotāji spiesti sadzīvot ar putekļiem, kad garām pabrauc autotransports. Kas šajā laikā mainījies? Nekas! Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis atzina, ka tas joprojām ir valsts ceļš, un pašvaldība nevar ietekmēt tā uzturēšanu. Tāpat kā iepriekš, arī tagad iedzīvotājus šāda atbilde neapmierināja — vai tad iedzīvotāji nepieder valstij! Gatavojoties vēlēšanām, solījumu bijis daudz, bet tagad atbildību novirza uz citiem. Cilvēki atgādināja, ka pašvaldība tomēr var vairāk ko ietekmēt un tai jārūpējas par saviem iedzīvotājiem. Vietalvas pagasta pakalpojumu centra vadītāja Giedre Zvirgzdiņa informēja, ka pērn par šo problēmu ziņots “Latvijas valsts ceļiem”, un atbildē teikts, ka remontu paredzēts iekļaut plānā. Kad tas būs, nav zināms. Vai līdz tam nav paredzēti kādi pasākumi, piemēram, ceļa virsmas apstrādes ar pretputes materiālu? Kā no savas pieredzes pastāstīja viena no iedzīvotājām, par šādu iespēju ar iesniegumu jāvēršas uzņēmumā, un to izdara. Vai vienmēr, grūti teikt, bet problēma “jākustina”.

Saistībā ar pašvaldībai piederošajiem ceļiem, vietalviešus interesēja, kad sakārtos Ģērcēnu — Vesetas ceļu, kas ir gūti izbraucams. Problemātisks ir arī Lejaskroga krustojums. Ziemā tur kalnā regulāri nevar uzbraukt automašīnas. Ir risinājums, kā šo posmu apbraukt, lai cilvēkiem nav jāmokās un jāmaksā kādam, lai auto uzvilktu kalnā.

Andris Ambainis apstiprināja arī kādu labu ziņu — šogad paredzēts mainīt segumu ceļa posmam Pļaviņas — Odziena. Šobrīd notiek posma projektēšanas darbi.

Ne aizliegt, ne atļaut

Jau kādu laiku Vietalvā ir aktuāls jautājums par uzņēmuma “Taka M” ieceri paplašināt darbību, savā teritorijā izveidojot nolietoto dzelzceļa gulšņu un citu impregnēto kokmateriālu pārstrādi. “Staburags” jau vairākkārt rakstīja par šo tēmu, ka paredzētajai darbībai uzsākta ietekmes uz vidi novērtēšana, bet iedzīvotāji ir kategoriski pret to, ka Vietalvā nogādās un pārstrādās bīstamos atkritumus.

Diskusijas par šo jautājumu arī šajā reizē bija karstas. Jau ne pirmo reizi iedzīvotāji pārmeta pašvaldībai, ka tā vēlas un atbalsta šādas darbības atļauju Vietalvā, uzsverot, cik pagastam tas būs izdevīgi. Ne paredzētās četras jaunās darbavietas, ne saražotais siltums neatsvērs piesārņoto vidi. Domes vadība kategoriski iebilda pret pārmetumiem. Kā uzsvēra domes priekšsēdētājs Leons Līdums — pašvaldības rūpe ir raudzīties, lai viss ir likumīgi un iedzīvotāji ir apmierināti. Andris Zālītis vēlreiz skaidroja, kā notiek ieceres virzība.

— Darbībai ir sava likumiskā procedūra, ko nevar aizliegt ne pašvaldība, ne iedzīvotāji, ne arī Vides pārraudzības valsts birojs. Šobrīd birojs, ņemot vērā sākotnējo sabiedrisko apspriešanu, pabeidzis izstrādāt uzdevumu, kas jāiekļauj ietekmes uz vidi novērtējumā. Tuvākajās dienās tas būs publiski pieejams. Pēc tam sešus mēnešus notiks novērtējuma izstrāde. Iepazīstoties ar to, pašvaldība, iedzīvotāji varēs uzdot jautājumus, un, ja nepieciešams, prasīt papildinājumus, kā arī notiks sabiedriskā apriešana. Tas varētu būt septembrī. Līdz tam laikam pašvaldībai nav tiesību un iemesla atteikt izskatīt šo ieceri. Tie ir nepatiesi apgalvojumi, ka pašvaldība kaut kam ir jau piekritusi un izdabā. Tāds ir likumiskais regulējums, — teica Andris Zālītis.

Zem klajas debess

Iedzīvotāji gan bija neapmierināti, ka uzreiz nav iespējams pateikt nē uzņēmēja iecerei. Turklāt uzņēmuma īpašnieks jau atzinis, ka par visu ir vienojies. Tas savukārt izraisīja pašvaldības vadības sašutumu par šādiem apgalvojumiem. Kā uzsvēra Leons Līdums — tiekoties ar uzņēmuma pārstāvi šī gada janvāra sākumā, neviens no pašvaldības pārstāvjiem ne par ko nevienojās, bet uzklausīja viedokļus. Viņš aicināja turpināt cieņpilnu dialogu, jo, balstoties tikai uz emocijām, rodas baumas un nesapratne.

Mijoties emocijām, dialogs tomēr turpinājās, un vietalvieši aicināja pievērst uzmanību jau esošajai situācijai rūpnīcas teritorijā, kur impregnētie gulšņi atstāti zem klajas debess, un, visticamāk, jau tagad ar lietu un sniegu ķīmiskās vielas nonāk augsnē. Vajadzētu veikt analīzes šajā vietā. Kas būs, kad vēl sāks jauno projektu. Pašvaldības vadība atzina, ka jāpievērš tam uzmanība, un, ja būs pārliecība, ka tas ir kaitīgi, deputāti nenobalsos par atļaujas izsniegšanu. Iedzīvotāji gan atzina, ka nav ticības birojam, kas jau tagad nepievērš uzmanību, ka gulšņi nav nosegti.

Cilvēki izteica bažas arī par to, kur izlietos saražoto siltumu, kā tas viss ietekmēs vietējos ceļus, ja, piemēram, notiks negadījums, kā tas ietekmēs līdzās esošo bioloģisko saimniecību, vai var uzticēties uzņēmuma vadībai, kur nav veikta nekāda pārbaude.

Vietalvieši gan uzsvēra, ka viņiem neviens neprasīja, kad sāka darboties impregnēšanas rūpnīca 2016. gadā. Kur tad bija sabiedriskā apspriešana? Viss notiek slepenībā! Andris Zālītis atgādināja, ka vieta, kur ir rūpnīca, iekļauta Pļaviņu novada plānojumā kā rūpnieciskā zona, kam jau tolaik cilvēki varēja iebilst, un notikušo sabiedrisko apspriešanu nevar uzskatīt par nelikumīgu. Visa informācija vienmēr publicēta pašvaldības mājaslapā un informatīvajā izdevumā, kam nepiekrita iedzīvotāji — tas ir par maz. Ja cilvēki e-pastā saņem visdažādākās reklāmas un piedāvājumus, kāpēc pašvaldība nevar individuālāk uzrunāt cilvēkus. Vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Vectirāne atzina, ka tādu iespēju varētu risināt pašvaldības mobilajā aplikācijā.

Šobrīd to izmantojot ap 2000 cilvēku, bet daļa tik un tā par tādu dzirdēja pirmo reizi.

Skatuve par mazu

Cilvēku interese bija par bērnības svētkiem, kas savulaik bija skaista tradīcija. Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne uzsvēra, ka to rīkošana ir pašu izvēle sadarbībā ar kultūras darbiniekiem, līdzīgi kā citi pasākumi, kas cilvēkiem tuvi un nepieciešami. Savulaik šī tradīcija izsīka cilvēku mazās intereses dēļ, bet to var atjaunot. Tāpat apsveikti būs visi novadā jaundzimušie, turpinot šo skaisto tradīciju.

Emociju “bultas” trāpīja arī kultūras lauciņam — “cik tad Vietalvā notiek to pasākumu!”. Tam nepiekrita ne Anta Teivāne, ne kultūras darbiniece Zane Kažus, atzīstot, ka tādi apgalvojumi ir nekorekti. Pasākumi notiek katru mēnesi, tos aktīvi rīko arī bibliotēkā, vasaras mēnešos stadionā. Jautājums — cik katrs tajos piedalās. Arī informācija par tiem ir plaša. Neapmierinātākie gan oponēja, ka lielie mākslinieki jau uz Vietalvu nebrauc. Zane Kažus atzina, ka ne visi mākslinieki var uzstāties Vietalvā tieši ierobežotās skatuves dēļ, kur nevar nodrošināt nepieciešamās iekārtas vai skatuves izkārtojumu, pat ja ir divu aktieru izrāde. Īrēt to ir lielas izmaksas. Tādas iespējas ir lielākos kultūras namos, kas nav tālu no Vietalvas. Kā jau tas ir daudzviet — kuri vēlas, atrod iespēju aizbraukt, bet, ja jāpiepilda autobuss, braucēju ir maz.

Kopumā Pļaviņu apvienībā pērn notikuši 78 pasākumi, kas ir augstāks skaits, nekā citviet apvienībās.

Pārmet neinformēšanu

Cilvēki ievērojuši, ka bijušajā skolā Odzienā notiek rosība, bet nav informācijas, kas tur notiek. Evija Vectirāne apstiprināja, ka telpas uz laiku izīrētas Latvijas Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem, kas sadarbībā ar sabiedrotajiem vietējā karjerā veic mācības. Iedzīvotājiem kādu laiku būs jāsadzīvo ar trokšņiem. Vietalvieši gan pārmeta, ka iepriekš par to nav informēti, un mācības notiek arī ārpus karjera, kas mulsina aculieciniekus un biedē bērnus. Citviet nekas tāds nav iedomājams.

Leons Līdums uzvēra, ka drošība šobrīd satrauc visu sabiedrību. Turklāt, kamēr notiek karš Ukrainā, labāk būt sagatavotiem dažādām situācijām. Pašvaldībai nav drošu patvertņu, kur doties briesmu gadījumā, un labi, ja cilvēki apzinās savas iespējas.

Lai arī emociju un pārmetumu bija pietiekami, no vietalviešiem izskanēja arī pateicība pašvaldības par paveikto. Novada domes vadītājs atzina, ka šādas tikšanās ir nozīmīgas, lai meklētu gan stiprās, gan vājās vietas, un kopīgi risinātu jautājumus. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.