Vieni cīnās par dzīvību, citi ar to spēlējas

Aizvadītā nedēļa vārda pilnākajā nozīmē bija krāšņa. Izdevās atkal pabūt tik daudz skaistās Latvijas pilsētās! Nevienam nav noslēpums, ka man visa dzīve ir kā ceļojums, bet, ja dara darbu, ko mīl, tad patiesībā nekad nav jāstrādā. Un tomēr pāris darvas pilieni arī tika piepilināti, lai viss neliekas tik saldi. Piemēram, saskāros ar bezspēcību cīņā ar cilvēkiem, kam alkohols no asinīm neiziet nekad — nu patiesi, cilvēki, par ko mēs varam nerunāt, aizvērt acis un izlikties, ka to nav, bet VIŅI IR! Katrā pagastā ir savs “saldais krējums”, kas atpūšas un dzīvi svin tur, kur ikdienā apgrozās daudz cilvēku, ģimenes ar bērniem, tāpēc, lūdzu, nespiežam acis ciet, bet piesaistām policiju, piesaistām sociālo dienestu un risinām!
Pa vidu tam paspēju kārtējo reizi noorganizēt tirdziņu, manuprāt, sen nepelnīti aizmirstā vietā — tirgus laukumā Skrīveros. Tā ir ne tikai tikšanās vieta pircējiem un pārdevējiem, bet arī tikšanās vieta draugiem un kaimiņiem.
Ļoti sāpīgs bija brīdis, kad tirdziņa laikā bijām liecinieki ugunsnelaimei un zvanījām glābšanas dienestam. Turpat netālu aizdegās vecā aptiekas māja. Paldies Dievam, ka cilvēki necieta. Arī kaziņa, kas dzīvo mājas pagalmā, pateicoties tirgotājiem, kas dzīvnieku pārvietoja uz drošu vietu, necieta!