Veselības ministrija plāno slimnīcu līmeņu maiņu

Nolūkā padarīt esošo ārstniecības iestāžu tīklu efektīvāku, atkal tiek plānots viest izmaiņas esošajā slimnīcu līmeņu sistēmā, liecina Veselības ministrijas ziņojums. Pašlaik spēkā ir pieci slimnīcu līmeņi. Divas slimnīcas — Preiļu un Krāslavas, kas šobrīd ir otrajā līmenī, — plāno noteikt kā pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīcas. Šobrīd zemākā jeb pirmā līmeņa slimnīcas ir Līvānu, Aizkraukles, Bauskas, Limbažu un Ludzas medicīnas centrs. Vai reforma netieši varētu ietekmēt Aizkraukles slimnīcas darbību? Kā iespējamās pārmaiņas vērtē Preiļu slimnīcas vadība, un kāds ir Veselības ministrijas komentārs par tām?

DZINTRA KRIŠJĀNE, Aizkraukles slimnīcas vadītāja

— Pašlaik pieejams ir tikai Veselības ministrijas konceptuālais ziņojums un reāls projekts nav redzēts. Pēc 2009. gada reformas Aizkraukles slimnīca no neatliekamās kļuva par tā saucamo aprūpes slimnīcu. Līmeņa samazinājums bija ļoti būtisks. Līdz tam šeit bija intensīvā, traumatoloģijas, terapijas un citas nodaļas, bet palikām par hronisko slimnieku nodaļu. Saistībā ar gaidāmo līmeņu maiņu Veselības ministrijai uzdevām jautājumus, piemēram, par dienas stacionāru darbu, lai arī turpmāk uzņemšanas nodaļā atļauj strādāt reanimatologam, anesteziologam, ģimenes ārstam, ne tikai ķirurgam. Atbildi līdz šim neesam saņēmuši. Pašlaik Aizkraukles slimnīcai oficiālu līgumu ar tuvējām slimnīcām nav un esošā sadarbība bija saistībā ar kovida slimnieku aprūpi, ko noteikusi Veselības ministrija. Pagaidām šādu līgumu slēgt nav plānots. No katra šāda līguma kaut ko var iegūt, bet var arī zaudēt. Vai līmeņu maiņa sakārtos speciālistu jautājumu? Viens, kā šādas idejas izskatās uz papīra, un pavisam cits — ko gribēs darīt paši speciālisti. Ar varu kaut kur strādāt nevienu nav varējuši piespiest un nevarēs. Arī 2009. gadā reforma bija ar domu, ka, likvidējot darba vietas vienā vietā, ārsti aizies uz citu, kur viņi vairāk nepieciešami, bet tā gluži nenotika. ◆

SKAIDRĪTE ŽUKOVA, SIA “Preiļu slimnīca” valdes priekšsēdētāja

— Pašlaik vēl nav zināms, vai mūsu slimnīcai patiešām līmeni samazinās, jo Veselības ministrija publiskojusi darba grupu ziņojuma projektu. Ja skatāmies uz prasībām, kurām jāatbilst, mūsu slimnīca drīzāk atbilst trešajam jeb augstākajam līmenim. Mēs jau tagad sniedzam daudzus no pakalpojumiem, kas noteikti trešajā līmenī. Vienīgais arguments, kādēļ mums vēlas samazināt līmeni, ir ķirurģijas nodaļas neesamība. Tajā pašā laikā mums ir ginekoloģijas nodaļa, kas vairāk atbilst reģionālās slimnīcas līmeņa profilam. Arī dzemdību nodaļa mums ir daudz augstākā līmenī par otro. Starp citu, ziņojuma projektā dzemdību nodaļa paredzēta tikai reģionālajās slimnīcās. Līdz ar to nevaru vienprātīgi piekrist tam, ka mums līmenis tiks pazemināts. Pašlaik otrā līmeņa slimnīcām ķirurģijas profils bija izvēles, ja slimnīca to var nodrošināt. Ja ķirurģija ir vienīgais iemesls, kādēļ mums jāsamazina līmenis, tad sasparojoties mēs varam šo nodaļu izveidot. Mēs esam pa vidu, 50—60 kilometru rādiusā jeb stundas braucienā starp trim reģionālajām slimnīcām — Daugavpilī, Rēzeknē un Jēkabpilī. Arī šis varētu būt kā arguments, kā dēļ samazināt mūsu slimnīcas līmeni, lai gan ziņojumā tas nav formulēts. Mūsu slimnīcai ir iespēja veidot sadarbības līgumus ar Preiļu, Daugavpils un Krāslavas slimnīcu, sākt pilotprojektu par lokālu sadarbību. Tas nozīmētu, ka mēs nezaudētu neko no pašreizējā pakalpojumu klāsta. Sadarbība ar šīm slimnīcām notiek jau kopš 2018. gada, bet nākotnē varam to veidot vēl plašāku un dziļāku. Sarunas ar Veselības ministriju par šādu līgumu vada Daugavpils slimnīca. ◆

OSKARS ŠNEIDERS, Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs

— Plānotā līmeņu maiņa nav tik daudz saistīta ar līdzekļu optimizāciju kā drīzāk ar personāla un citu resursu reālu pieejamību. Otrs ir kvalitātes jautājums, šajā gadījumā runājot arī par dažādām augstāka līmeņa manipulācijām. Te stāsts ir arī par to, cik bieži ārstniecības iestādē šādas manipulācijas jāveic. Pēc noteiktiem standartiem noteikts apjoms, kas garantē, ka ārstniecības persona uztur savas prasmes augstā līmenī. No vienas puses, attiecībā uz dzemdību nodaļas esamību (Preiļu slimnīcas gadījumā — aut.) ir svarīgi personālam uzturēt savu kvalifikāciju, un šajā sakarā no dzemdību un ginekoloģijas speciālistu puses nosaukts skaitlis — 500 dzemdības gadā. Otrs punkts, kas nav mazsvarīgs, ir dzemdību skaits slimnīcā, lai nodaļa darbotos rentabli, ekonomiski pamatoti. Protams, jautājums ir arī par pakalpojuma pieejamību saprātīgā attālumā. Lai gan dzemdības ir, no vienas puses, plānojamas, no otras puses, tās var sākties neplānoti. Katrā ziņā šobrīd līgumi starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādēm tiek slēgti, kā ierasts, un jaunu lēmumu, izmaiņu nav.