Veiksmīgs eksperiments Stukmaņos. Izvēle starp kartupeļiem un zemenēm

Elizabete un Dins Arbeiteri Klintaines pagasta Stukmaņos ar zemeņu audzēšanu nodarbojas otro gadu. Šis ir pirmais, kā Elizabete saka, īstais. Elizabete ir rīdziniece, bet Dins — vietējais. Kāpēc ģimene pievērsusies ogu audzēšanai? Elizabete saka, ka šādi dod savu pienesumu lauku attīstībai.

Pirms pieciem gadiem Arbeiteri iegādājās īpašumu Stukmaņos — māju, ar kuru kopā nāca nepilns hektārs zemes. Starp kartupeļu vai zemeņu audzēšanu izlēma par labu ogām, jo tās garšo labāk. Pagājušajā gadā izmēģināšanai iestādīja dažas vagas. Rezultāts bija labs, auga, garšoja un šogad zemenes aizņem gandrīz visu piemājas zemi.

Šis pavasaris atnāca ar salnām, vēlāk stādījumus apskādēja krusa un kaitēkļi — tripši. Līdz ar to izdevumi ir lieli, pirmā gada raža tos nenosedz, drīzāk pretēji — atstāja mīnusos, bet saimnieki ar to bija rēķinājušies. Īpaši silto laiku saimniece sauc par lielisku, jo uz lauka ogas nogatavojās tikpat agri un ātri, kā citiem siltumnīcā augošās.

Atziņas, kas gūtas no pirmā darbības gada — nopietnāk jādomā par cīņu ar pavasara salnām. Šogad stādi apsmidzināti ar cukurbiešu sīrupa maisījumu, kas deva rezultātu. Nākamajā gadā vagas papildus noklās ar agrotīklu. Savu daļu ogu apēda strazdi, tāpēc jādomā, kā cīnīties ar tiem. Te lietā lika pašu gatavotus putnubiedēkļus.

Paralēli praksei savā saimniecībā Elizabete apgūst arī augkopības teoriju — iestājusies Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledžā. Mācās jau otro gadu un apgūst jaunākās agronomes profesiju. Kā pati saka — mācās, lai varētu gudri saimniekot.

Stāstot par ogu realizāciju, Elizabete saka, ka ogas pirkuši gan tuvējie draugi un kaimiņi, gan vedusi tās uz Rīgu, draugiem un kolēģiem. Šogad uz pašlasīšanu pircējus vēl neaicināja, bet nākotnē tādu iespēju pieļauj. “Labāk, lai ogas nolasa, nekā tās sapūst uz lauka,” saka saimniece. Kopumā uz pirmo darbības gadu lielas cerības nelika, bet rezultāts ir labs. Šī gada raža iet uz beigām, pēdējās ogas plāno nolasīt tuvāko divu nedēļu laikā.

Lai klientiem zemenes piedāvātu visu gadu, ne tikai sezonā, padomā ir aukstās žāvēšanas jeb liofilizācijas iekārtas iegāde. Tas nodrošinātu bezatkritumu ražošanu. Ogas, kuras nepārdotu, uzglabātu žāvētā veidā. Veikta tirgus analīze, tā bijusi pozitīva un žāvētas zemenes arī pašiem labi garšojot. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.