Valsts aizsardzības mācība — saistoša jauniešiem. Jaunjelgaviešiem veidojas iemaņas šaušanā

Šajā mācību gadā visās Latvijas skolās sākusies valsts aizsardzības mācība. Tā skolēniem ir obligāta un paredzēta divus mācību gadus — vidusskolā 10. un 11. klasē, tehnikumos — 1. un 2. kursā vai 2. un 3. kursā.

Zināšanas apgūs teorētiski un praktiski

Par valsts aizsardzības mācības nepieciešamību izglītības iestādēs diskutēts jau sen, tās apguve pilotprojektā vairākās skolās sākta 2018. gadā. No 2020. gada skolām tas bija kā izvēles mācību priekšmets, bet no šī gada jau obligāts vidusskolas posmā. Šobrīd valsts aizsardzības mācība notiek 289 izglītības iestādēs un to filiālēs.

Tās mērķis ir veidot pilsoniski atbildīgus indivīdus ar pamatzināšanām par valsts aizsardzību, kas nepieciešamības gadījumā ļautu efektīvi rīkoties dažādās krīzes situācijās. Mācību kurss veidots trīs moduļos — pilsoniskā aktivitāte un valsts drošība, noturība krīzes situācijās un vadība, valsts aizsardzības iemaņas. Skolās mācības notiek sadarbībā ar Jaunsardzes centru, un nodarbības vada sagatavoti jaunsargu instruktori. Mācības paredzētas astoņas mācību stundas vienu dienu mēnesī, izņemot septembrī un janvārī. Apmēram līdz 30% satura ir teorētiskās mācības, bet pārējais — praktiskās nodarbības. Vasarās plānotas mācību nometnes, bet tajās varēs piedalīties brīvprātīgi.

Skolas varēja izvēlēties, kā iekļaut šo programmu mācību slodzē. Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītāja Sarmīte Kļaviņa atzina, ka mācību iestādēs paši meklējuši risinājumu, bet stundu skaits citiem mācību priekšmetiem praktiski nav samazināts. To atzina arī aptaujātās skolas.

Apgūtais noder ikdienā

Viena no skolām, kur valsts aizsardzības mācību sāka piedāvāt jau kā fakultatīvu un vēlāk īstenoja arī pilotprogrammu, ir Jaunjelgavas vidusskola. Mācību iestādes direktore Lauma Mīlīga stāsta, ka valsts aizsardzības mācības nodarbības paredzētas galvenokārt trešdienās, citas mācību stundas sadalītas citās nedēļas dienās. Ar jauniešiem darbojas instruktors Mārtiņš Noviks.

— Mācības jauniešiem noteikti dod lielākas praktiskās iemaņas, kas noder ikdienā — kartogrāfiskās zināšanas, kā orientēties apkārtnē, pārvarēt šķēršļus. Arī skolēni atzīst, ka viņiem patīk šīs mācības, jo tās saistītas ar to, ko var izmantot ikdienas dzīvē. Līdz ar šīs programmas iekļaušanu skolā paplašinājies tehniskais nodrošinājums un citas iespējas, piemēram, doties pārgājienos, piedalīties nometnēm. Jau augustā daļa to izmantoja un atzina, ka bijis ļoti interesanti. Tas viss jauniešiem dod iespēju arī iepazīt militāro jomu, lai izlemtu, vai saistīt turpmāko dzīvi ar bruņotajiem spēkiem, — stāsta direktore.

Viņa atzīst, ka mācībās ļoti noder arī pirms vairāk nekā desmit gadiem skolā izveidotā šautuve, kas atjaunota atbilstoši visiem normatīviem. Līdz ar to jauniešiem veidojas iemaņas šaušanā un nodarbībās iepazīst arī dažādus ieročus.

— Vērtējot līdzšinējo pieredzi un esošo programmu, lielākais ieguvums ir praktiskās iemaņas. Teorija lielākoties ir citās mācību stundās, bet praktiskās lietas ne vienmēr iespējams iemācīties skolā vai mājās. Turklāt valsts aizsardzības mācība jau iepriekš un jaunsardze skolā bijusi iespēja šajās nodarbībās iesaistīt tos jauniešus, kurus brīvajā laikā nekas cits neinteresēja. Viena no lietām, kas viņiem īpaši patika, bija pārgājieni, mācības ārpus skolas ar nakšņošanu lauku apstākļos. Tas viss norūda bērnus un piedāvā citādākas brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī iemāca dažādas prasmes. Tas viss bija un ir ļoti vērtīgi, — saka Lauma Mīlīga.

Turpina iesākto

Kā izvēles priekšmets valsts aizsardzības mācība pērn bija I. Gaiša Kokneses vidusskolā, un tagad tā veiksmīgi turpinās. Mācību iestādes direktores vietniece izglītības jomā Maija Ancāne stāsta, ka turpinās sadarbība ar Jaunsardzes instruktori Maiju Zeilāni. Tā kā skolēnu 10. klasē ir daudz, piesaistīta arī instruktore Iluta Bērziņa.

— Nodarbības paredzētas reizi mēnesī piektdienās, bet mācību stundas, kas todien “izkrīt”, notiek citos laikos. Viss saplānots veiksmīgi, un ļoti noderēja pagājušā gada pieredze, — saka Maija.

Mācību iestādes direktores vietniece izglītības un informācijas tehnoloģiju jomā Elvīra Broka piebilda, ka vēl gadu iepriekš šī mācība bija papildu iespēja tiem, kuri to vēlējās apgūt. Pērn tā jau iekļauta kopējā mācību plānā, darbojās veiksmīgi un bija ļoti labas atsauksmes gan no skolēniem, gan instruktores.

I. Gaiša Kokneses vidusskolas 10. klases skolēns Kristers atzīst, ka mācības patīk, jo tās saistās ar viņa nākotnes karjeras izvēli. Ir lietas, ko viņš jau zinājis iepriekš, piemēram, ierindas mācība, jo to skates bija iepriekšējā skolā. Jaunums bijis kaujas pozas, iepazinuši arī militāro ekipējumu. Kopumā viss ir interesanti.

Interesē un aizrauj

Maija Zeilāne valsts aizsardzības mācību māca I. Gaiša Kokneses vidusskolā un Bebru pamatskolā vada jaunsargu grupas. Par jaunsargu instruktori viņa strādā trešo gadu. Maija atzīst, ka arī pašai daudz jāmācās, lai varētu izglītot jauniešus, jo viņi uztver visu informāciju.

— Jauniešiem veicas ļoti labi. Salīdzinot, kādi viņi bija pirms gada vai pusgada, izaugsme ir acīmredzama. Joprojām ir gan pozitīva attieksme pret mācībām, gan liela ieinteresētība. Tie, kuri vēlēsies, nākamvasar jau varēs doties uz nometni, lai nostiprinātu zināšanas, — saka Maija.

Tāpat kā citi instruktori, arī viņa ar vidusskolēniem tiksies reizi mēnesī. Valsts aizsardzības mācības programmā ir vairākas tēmas, kuras jaunieši apgūst mijiedarbībā, lai nav tā, ka, darbojoties ilgstoši ar vienu, zūd interese un uzmanība. Apgūstot teoriju, to pēc tam pielieto praksē. Instruktore atzīst, ka Kokneses skolā jaunieši ir ļoti ieinteresēti šajās nodarbībās. Sākotnēji bija pa kādam atturīgākam, bet ar laiku domas mainījās, un rezultāti ir labi. Daudz arī atkarīgs no instruktora, kas stājas klases priekšā.

— Es bērniem atgādinu, ka mēs neviens nezinām, kas nākotnē mūs sagaida, ko darīsim. Tāpēc labāk ir zināt un prast, jo ne vienmēr pieejams būs dators vai telefons, kur sameklēt nepieciešamo informāciju. Turklāt zināšanas un iemaņas militārajā jomā dod plašas iespējas. Tās nav tikai zināšanas, ko pielieto militāristi, bet ikdienā daudz arī ikviens iedzīvotājs, — stāsta instruktore.

Militārā joma vairs nav tikai vīriešu un zēnu pasaule. Tajā arvien vairāk iesaistās arī sievietes un jaunietes. Maija atzīst, ka viņas paaudzei militāristi gan vairāk saistās ar spēcīga un nobrieduša vīrieša tēlu, kuru pienākums ir aizstāvēt. Šo lomu pārņem arī sievietes. Pati viņa iestājusies zemessardzē un tagad darbojas jaunsardzē, jo vienmēr sevī izjutusi cīnītājas un aizstāves gēnu, nereti palīdz arī kolēģēm, jo apzinās, ka to var. Tā ka ikvienā lietā ir sava pozitīvā puse.

— Mācībās nedalām meitenes un zēnus, jo uzdevumi ir vienādi.

Protams, ja kādam ir veselības problēmas, informē mani, un domājam, kā to uzdevumu paveikt citādāk. Ir arī tādi, kuri gribētu darīt, bet nespēj, jo fiziskā sagatavotība daudziem jauniešiem ir diezgan zema. Prieks, ka pēc viņu pašu iniciatīvas pielāgojam vingrinājumus un domājam, kā tos uzlabot. Viņi lieliski prot motivēt cits citu. Noteikti esmu gandarīta, ka jauniešiem ir šāda valsts aizsardzības mācība, kas informē par iespējām. Jaunsargi darbojās arī iepriekš, bet informācijas par to bija maz. Savulaik mācoties Aizkrauklē, pati par to visu nezināju, tāpēc tagad bērniem un jauniešiem to stāstu, aicinot iet un izmantot, — teic Maija Zeilāne.

Noderēs ikvienā krīzē

Jaunsargu instruktors Einārs Kviesis darbojas Ogres izglītības iestādēs. Viņš teic, ka daļai jauniešu jau bijusi saskare ar valsts aizsardzības mācību, bet daļai tas ir kas jauns. Viņiem patīkot, un tā esot arī atslodze no citiem mācību priekšmetiem, jo tas ir kas citādāks un jādarbojas arī praktiski.

— Viss ir izpildāms — orientēšanās, šaušana, ierindas mācība. Vēl gan bijusi tikai viena nodarbību diena, bet interese ir. Tie, kuri darbojušies kā jaunsargi pamatskolā, daudz ko jau zina, bet tagad visu apgūst padziļinātāk, un vienmēr ir arī kas jauns, ar ko iepriekš nav saskārušies. Tās ir svarīgas mācības, ko cenšamies jauniešiem skaidrot, jo šādas iemaņas būtiskas ne tikai kara apstākļos, bet jebkurā krīzē — nav elektrības, sākas plūdi vai ir kāds cits apdraudējums. Ja ar ko tādu saskaries pēc gadiem, visticamāk, atcerēsies, ko instruktors mācījis, — stāsta Einārs.

Katrā nodarbībā ir teorija, ko pēc tam izmēģina praktiski. Tas palīdz labāk apgūt vielu, un ir arī interesantāk, pašiem pārbaudot, kā tas viss darbojas. Padziļinātāk to varēs apgūt un izjust nometnēs, kas paredzētas vasarā. Īpaši tās nozīmīgas tiem, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar militāro jomu.

Einārs Kviesis piebilst, ka mācības noteikti ir labas, jo dod jauniešiem iespēju apgūt lietas, ko visticamāk citādi neiemācīsies. Kādu tas viss aizrauj vairāk, un, piemēram, sāk startēt orientēšanās sacensībās, ierindas mācība māca darboties komandā, veido stāju un gaitu. Arī ikdienā saskaroties ar ieroci, zinās, kā ar to rīkoties.

Jaunsargi ir labi palīgi instruktoriem

Jaunsardzes instruktoram Gintam Kokinam ir liela pieredze šajā darbā, tostarp valsts aizsardzības mācības pasniegšanā jauniešiem jau no 2018. gada, kad tā bija kā pilotprojekts. Šajā mācību gadā viņš ar jauniešiem darbojas Aizkraukles novada vidusskolā. Instruktors atzīst, ka interese par mācībām ir dažāda. Kādam kaut kas padodas vai patīk vairāk, citiem mazāk. Tomēr valsts aizsardzības mācība ir pozitīvs ieguvums, jo dod praktiskas zināšanas.

— Lai arī ikdienā kāds uzskata, ka visu zina, tikai, saskaroties ar konkrētām lietām, var pārliecināties, vai tā ir. Šīs zināšanas noderēs ne tikai militārajā jomā, bet arī ikdienā, jo dzīve ir vislielākā skola. Pozitīvais ir tas, ka teorija mijas ar praktiskajām darbībām, kas veicina jauniešu interesi un daudz labāk palīdz apgūt vielu, — saka Gints Kokins.

Viņš atzīst, ka šajās mācībās ir vieglāk strādāt ar jaunsargiem, kuriem ir jau pamatzināšanas. Turklāt jaunsardzē bērni iesaistās brīvprātīgi, un ir pašu motivācija darboties. Tā ir priekšrocība ikvienā lietā, īpaši, ja savu nākotni vēlas saistīt ar šo jomu. Tā ka jaunsargi ir arī labi palīgi instruktoriem. Savukārt valsts aizsardzības mācība, iespējams, kādam ir pamudinājums iesaistīties gan jaunsardzē, zemessardzē vai izvēlēties militāro karjeru. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.