Tāpat kā Latvijas Radio raidījuma “Kultūras rondo” vadītājs Zigfrīds Muktupāvels aktrisei Ievai Segliņai teica — saprotat, ka tālāk jūsu dzīve vairs nebūs kā pirms “Branda”, tā varu teikt sev — dzīve tālāk noteikti nebūs tāda pati, kā pirms to redzēju. Man tiešām nepatīk tā sauktās izklaides izrādes. Teātri apmeklēju, lai tāpat, kā lasot labu grāmatu, gūtu jaunas atziņas, sajūtas. Par laimi, “Brands” tāds ir un pat simtreiz vairāk. Pagājusi nedēļa, kā biju izrādes ģenerālmēģinājumā, bet sajūsma un iespaidi joprojām dzīvi un spilgti. Ir izrādes, kas mani kā skatītāju uzrunā netieši, kā caur trešo personu liek paskatīties uz sevi. Ievas Segliņas izdzīvotais “Brands” to izdara tieši, griežot un urdot, plēšot un spļaujot. Paskaties sevī, atzīsties sev, cik gļēvs un mazs esi! Kam gatavs esi? Saviem mazajiem šodienas prieciņiem, personīgajam izdevīgumam, vai tomēr tevī ir kas cēls, liels, būtisks? Stāsts lielā mērā ir arī par fanātismu, totālu sekošanu savam ideālam, teiktu pat, tā ir fanātisma esence. Par “visu vai neko”. Mēs katrs no šī esences trauka satura varam paņemt nedaudz, pa šķipsnai. Par laimi vai diemžēl. Domāju, ka mūsdienās, jo īpaši Latvijā, nav un nebūs neviena Branda, un varbūt arī nevajag. Vai sava ideāla vārdā vari aizgriezties no mirstošas mātes, pirmdzimtā, dzīves lielās mīlestības? Vai Dievs ir žēlsirdība? Vai, no visas sirds un prāta sekojot Dievam, mēs kļūtu labāki? Ja reiz dod, tad vai esi gatavs atdot visu bez atlikuma? Jautājumu daudz, atbildes var meklēt visu dzīvi.
Lugā ir daudz teksta, vārdi blīvi sakārtoti, katrs ar nozīmi, un pirmajā reizē ne viss ir saklausīts, savīts tā, kā tam pienākas būt. Absolūti organiska izrādē ir Jēkaba Jančevska radītā mūzika. Šķiet, ka tā skan visu izrādes laiku, brīžiem pavisam klusu, tad pēkšņi iedārdoties. Lakoniska un simboliem piepildīta ir skatuves scenogrāfija — baznīca, kalni, saikne ar Dievu, kāpumi un kritumi, māja, šūpulis un daudzi citi aiz sava lakonisma runā kopā ar aktieriem. Šī ir arī viena no retajām izrādēm, kuru man ir vēlēšanās noskatīties vēlreiz. Nav jāmin, kura izrāde gada beigās saņems “Spēlmaņu nakts” galveno balvu.
Tuvākās izrādes būs sestdien un svētdien — 11. un 12. februārī.
